6. pants

Jāņem vērā arī tas, ka Satversmes tiesas likuma 32.

panta trešā daļa paredz, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes

tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi. Līdz ar to Satversmes tiesas likums paredz Satversmes

tiesai rīcības brīvību lemt par jautājumiem, kas saistīti ar

sprieduma izpildi. Tomēr, nosakot konkrētu brīdi, ar kuru

izskatāmajā lietā apstrīdētā norma zaudē spēku, Satversmes tiesa

izvērtē, vai pastāv kādi apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā

norma būtu jāatzīst par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra

sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu). Satversmes tiesa

jau norādījusi, ka, lemjot par apstrīdētās normas atcelšanu no

tās izdošanas vai spēkā stāšanās brīža, ir jāapsver, vai šāda

rīcība nenovedīs pie būtiska valsts un sabiedrības interešu

aizskāruma vai apdraudējuma (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 6.

punktu).

Pagaidu līdzekļi uzskatāmi par ārkārtēju Satversmes tiesas

procesa elementu un piemērojami tikai svarīgu mērķu sasniegšanai.

Tādējādi, lūdzot tos piemērot, ir nepieciešams juridiski pamatot,

ka pastāv reāla iespējamība, ka Satversmes tiesas nolēmuma

izpilde nākotnē būs apdraudēta vai neiespējama.