Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. 2016-14-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam" 5. pants

Papildus vēršu uzmanību uz to, ka Pieteikumu

iesniedzēji ir izdalījuši trīs patstāvīgus aspektus, kādos, pēc

viņu ieskata, apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes

91. panta otrajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības

principam (minētie aspekti precīzi atreferēti Sprieduma

2. punktā).

Viens no šiem aspektiem ir saistīts ar apsvērumu, ka

pašnodarbinātā persona var izvēlēties, no kādiem ienākumiem veikt

sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī mainīt iemaksu objektu

reizi ceturksnī, turpretī darba ņēmējam nav izvēles iespēju

attiecībā uz apdrošināšanas iemaksu objekta noteikšanu. Šāda

solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtība radot vienlīdzības

principa pārkāpumu.

Satversmes tiesa ir analizējusi gan darba ņēmēja, gan arī

pašnodarbinātas personas ienākumu uzskaites kārtību, iedzīvotāju

ienākuma nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu un

solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtību un Sprieduma

22.2. punktā izdarījusi secinājumu, ka solidaritātes nodokļa

maksāšanas pienākuma aspektā darba ņēmēji un pašnodarbinātās

personas, kurām ir pienākums maksāt šo nodokli, atrodas

salīdzināmos apstākļos.

Tomēr turpmākajā Sprieduma tekstā nav izvērtēts, vai

Satversmes 91. pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības

principam atbilst tāda solidaritātes nodokļa maksāšanas kārtība,

atbilstoši kurai, kā tas norādīts pieteikumos, vienai personu

grupai - darba ņēmējiem - ar ienākumiem virs obligāto

apdrošināšanas iemaksu maksimālā apmēra nav izvēles tiesību

attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta noteikšanu

un līdz ar to iestājas pienākums maksāt solidaritātes nodokli,

savukārt citai personu grupai - pašnodarbinātām personām -

ar ienākumiem arī virs obligāto apdrošināšanas iemaksu maksimālā

apmēra ir tiesības noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu

objektu, turklāt pat tādu, no kura neiestājas pienākums maksāt

solidaritātes nodokli. Bez šāda izvērtējuma Sprieduma

22.2. punktā izdarītajiem secinājumiem nav būtiskas

nozīmes.

Satversmes tiesas tiesnesis

A. Laviņš

Rīgā 2017. gada 2. novembrī