4. pants

Nodokļu tiesību specifika ietekmē konstitucionālās

kontroles apjomu un apstrīdētās nodokļu tiesību normas

satversmības izvērtēšanas metodoloģiju. Lai secinātu, vai ar

nodokļa maksāšanas pienākumu radītais pamattiesību ierobežojums

ir atbilstošs Satversmes 91. pantam, ir jāpārbauda, vai

atšķirīgajām solidaritātes nodokļa likmēm ir saprātīgs

izskaidrojums, kas pamatots ar objektīviem un racionāliem

apsvērumiem, proti, vai nodokļa aprēķina princips nav noteikts

patvaļīgi (sal. ar Satversmes tiesas 2015. gada

25. marta spriedumu lietā Nr. 2014-11-0103 un

2015. gada 3. jūlija spriedumu lietā

Nr. 2014-12-01).

Kaut arī atšķirīgo nodokļa likmju piesaistīšana obligāto

apdrošināšanas iemaksu administrēšanas sistēmai ir vērsta uz

efektivitātes un solidaritātes principu ievērošanu, tomēr

likumdevējam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem ir

jāpamato pašas nodokļa likmes kā tādas. Solidaritātes nodokļa

maksātājiem - darba ņēmējiem - ir paredzētas dažādas nodokļa

likmes atkarībā no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas veidiem

konkrēta persona ir apdrošināta, taču solidaritātes nodokļa

likmju apmērs nevar būt pamatots ar sociālās apdrošināšanas

riskiem, jo solidaritātes nodoklim ir citi mērķi. Turklāt,

raugoties no tāda viedokļa, vai atšķirīgās nodokļa likmes ir

saprātīgi izskaidrojamas, nav mazsvarīgs tas apstāklis, ka šīs

likmes ir noteiktas precīzi līdz pat procenta simtdaļai. Arī šo

atšķirīgo likmju apmērs 2016. un 2017. gadā ir bijis

dažāds.

Uzskatu, ka lietas izskatīšanas gaitā likumdevējs nav sniedzis

ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem pamatotu izskaidrojumu

konkrētajām uz dažādām personu grupām attiecinātajām

solidaritātes nodokļa likmēm un to atšķirībām. Sprieduma 26. un

27. punktā ietvertie argumenti bija izmantojami, lai nonāktu

tieši pie minētā secinājuma.

Tādējādi ar Solidaritātes nodokļa

likuma 6. pantu radītā atšķirīgā attieksme neatbilst

Satversmes 91. pantam.