Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. 2016-16-01 "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Manās 2017. gada 2. novembra atsevišķajās

domās lietā Nr. 2016-14-01 ir norādīts, ka nodokļu tiesību

specifika ietekmē konstitucionālās kontroles apjomu un

apstrīdētās nodokļu tiesību normas satversmības izvērtēšanas

metodoloģiju. Ja ir konstatētas svarīgas intereses, kuru labad ir

noteiktas atšķirīgas solidaritātes nodokļa likmes, tad, lai

secinātu, vai ar nodokļa maksāšanas pienākumu radītais

pamattiesību ierobežojums ir atbilstošs Satversmes

91. pantam, ir jāpārbauda, vai nodokļa atšķirīgās likmes kā

tādas ir saprātīgi izskaidrojamas ar objektīviem un racionāliem

apsvērumiem, proti, vai nodokļa aprēķina princips nav noteikts

patvaļīgi.

Darba devējiem, kas maksā solidaritātes nodokli, tā likmes ir

atšķirīgas atkarībā no sociālajiem riskiem, kuriem ir

apdrošinātas to nodarbinātās personas. Tomēr gan attiecībā uz

darba ņēmējiem, gan arī attiecībā uz darba devējiem solidaritātes

nodokļa likmju apmērs nevar būt pamatots ar sociālās

apdrošināšanas riskiem, jo solidaritātes nodoklim ir citi mērķi.

Lai arī darba devējiem noteiktās atšķirīgās solidaritātes nodokļa

likmes atbilstoši šāda nodokļa fiskālajam mērķim sekmē ieņēmumus

valsts pamatbudžetā, tomēr tām nav objektīva un racionāla

pamatojuma attiecībā uz to aprēķina principu un Solidaritātes

nodokļa likuma mērķi. Proti, solidaritātes nodokļa aprēķina

izvēle ir pamatota nevis ar tādiem apsvērumiem, kas attiecas uz

darba devēju nodarbināto personu ienākumu apmēru, bet gan ar to,

kādiem sociālās apdrošināšanas veidiem ir apdrošinātas minētās

personas.

Uzskatu, ka arī lietas Nr. 2016-16-01 izskatīšanas gaitā

likumdevējs nav sniedzis ar objektīviem un racionāliem

apsvērumiem pamatotu izskaidrojumu konkrētajām uz dažādām personu

grupām attiecinātajām solidaritātes nodokļa likmēm un to

atšķirībām. Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Satversmes tiesai

bija jāizmanto sprieduma lietā Nr. 2016-14-01

27. punktā ietvertie argumenti, uz kuriem tiesa atsaukusies

arī lietā Nr. 2016-16-01.

Satversmes tiesas tiesnesis

A. Laviņš

Rīgā 2017. gada 30. novembrī