Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. 2017-07-01 "Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam"

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildus tam vēršu uzmanību uz atsevišķiem Spriedumā

izdarītajiem secinājumiem, kuriem es nevaru piekrist.

5.1. Satversmes tiesa, noskaidrojot apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, Sprieduma

16.2. punktā ir atzinusi, ka pastāv šaubas par to, vai persona,

kas sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, spēs

izglītojamiem radīt pareizu attieksmi pret sabiedrībā spēkā

esošajām normām. Uzsveru, ka bērna un izglītojamā tiesības un

likumiskās intereses tiek skartas arī tad, ja pastāv šaubas par

to, vai persona ir piemērota pedagoga darbam.

5.2. Ir būtiski, lai pedagogu darbam uzticas ne tikai

paši izglītojamie, bet arī viņu vecāki un citi ģimenes locekļi.

Arī Sprieduma 19.3.2. punktā ir noteikts, ka izglītojamo ģimenes

locekļi un sabiedrība kopumā gūst labumu no tā, ka izglītības

iestādēs strādā pedagogi, kas spēj nodrošināt pienācīgu

pedagoģijas procesu. Tomēr Spriedumā nav vērtēta nekāda

informācija par izglītojamo vecāku (piemēram, nevalstisko

organizāciju, kuras pārstāv vecāku intereses) viedokļiem

attiecībā uz to, vai pastāv kādi citi, alternatīvi līdzekļi, ar

kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.

5.3. Satversmes tiesa Sprieduma 19.3.2. punktā ir

norādījusi: ņemot vērā vienīgi to, ka persona ir sodīta par tīšu

smagu vai sevišķi smagu noziegumu, un nevērtējot konkrēto

gadījumu individuāli, ne vienmēr ir iespējams gūt pilnīgu

pārliecību par to, ka sodāmības fakts ir neatgriezeniski

ietekmējis potenciālā pedagoga personību. No šādiem apsvērumiem

izriet secinājums, ka tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos

prevalē pār bērna vislabākajām interesēm, bet tas, manuprāt, nav

pieļaujams.

Krimināllikuma sevišķajā daļā ir ietverti tādi smagi un

sevišķi smagi noziegumi, kas vērsti pret personas dzīvību,

veselību, pamattiesībām un pamatbrīvībām, brīvību, tikumību un

dzimumneaizskaramību. Arī atsevišķi Krimināllikuma XVII nodaļā

ietvertie noziegumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem ir smagi vai

sevišķi smagi. Ir arī tādi smagi un sevišķi smagi noziegumi, kas

vērsti pret dabas vidi, īpašumu, vispārējo drošību un sabiedrisko

kārtību, satiksmes drošību, pārvaldības kārtību un jurisdikciju.

Atsevišķi 29 noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, valsts

institūciju dienestā un militārajā dienestā Krimināllikumā ir

definēti kā smagi vai sevišķi smagi noziegumi. Smagi un sevišķi

smagi noziegumi ir arī tādi nodarījumi, kas vērsti pret cilvēci,

mieru, kara noziegumi, genocīds, kā arī noziegumi pret

valsti.

Šādos apstākļos ir nepieciešams izslēgt iespējamību, ka

personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu

noziegumu, ir tiesības strādāt par pedagogu. Tikai tādā veidā ir

iespējams nodrošināt Satversmes ievadā ietverto sabiedrības

pamatvērtību aizsardzību ilgtermiņā, jo bērni ir pamats nākamajām

paaudzēm. Neapšaubu, ka persona var mainīties, taču ir

nepieciešams ievērot Satversmē nostiprinātās vērtības un

Satversmes 106. pantu aplūkot, respektējot arī 110. pantā

noteikto, kas skaidri norāda uz bērna vislabāko interešu

prioritāti attiecīgā situācijā.

Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 106. pantam.

Satversmes tiesas tiesnesis A.

Laviņš

Rīgā 2017. gada 8. decembrī