Satversmes tiesas tiesneša Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-01-01 "Par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam"

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Piekrītu Sprieduma 20. punktā izklāstītajai

argumentācijai par to, kāpēc apstrīdētajā normā ietvertais

aizliegums ir piemērots tā mērķa sasniegšanai. Proti, tas

nepieļauj to, ka persona, kas ir sodīta par apstrīdētajā normā

minēto noziedzīgo nodarījumu, ne vien kļūtu par adoptētāju, bet

arī iegūtu tiesības īstenot aizgādību pār adoptēto. Tādējādi

apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums nepieļauj ne vien to, ka

bērnam būtu jāpakļaujas tādas personas īstenotiem audzināšanas

pasākumiem, attiecībā uz kuru, pēc likumdevēja ieskata, pastāv

risks, ka tā varētu pret bērnu izturēties vardarbīgi, bet arī to,

ka šādai personai būtu tiesības uzturēt personiskas attiecības un

tiešus kontaktus ar bērnu. Šādas situācijas nepieļaušana ir

vērsta uz bērnu aizsardzību no vardarbības un bērnu tiesību

ievērošanu.