4. pants

Visbeidzot, noslēgumā minēšu vairākus vispārīgus

apsvērumus, kas, manā skatījumā, bija svarīgi šīs lietas

izskatīšanā.

Atbilstoši Civillikuma Ģimenes tiesību daļas 214. panta jēgai

par ģimeni ir atzīstami tikai laulātie un viņu bērni, kamēr tie

dzīvo vienā saimniecībā ar vecākiem. Tātad normatīvais akts, kura

uzdevums ir citstarp definēt ģimenes jēdzienu, precīzi noteic, ka

ģimene ir balstīta uz laulību.

Lai nodrošinātu valsts aizsardzību laulībai un ģimenei, radītu

pamatus stabilas laulības attiecību veidošanai, kā arī

nodrošinātu sievietes un vīrieša līdztiesību ģimenes attiecībās,

likumdevējs Civillikumā ir iekļāvis laulības noslēgšanas

noteikumus (sk.: Vēbers J. Latvijas Republikas Civillikuma

komentāri: Ģimenes tiesības. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 16.-24.

lpp.). Pašreiz Latvijā izveidoto ģimenes tiesisko attiecību

pamatā ir visupirms personas brīvība pēc saviem ieskatiem veidot

savu ģimeni. Vienlaikus ir arī atsevišķi ierobežojumi, kuru

mērķis ir nodrošināt veselīgu ģimenes attiecību pastāvēšanu

sabiedrībā (sal. sk.: Vēbers J. Latvijas Republikas

Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības. Rīga: Mans Īpašums,

2000, 16.-24. lpp.) Proti, regulējot laulības noslēgšanu,

likumdevējs Civillikuma 32.-38. pantā noteicis gadījumus, kad

laulības noslēgšana ir aizliegta. Piemēram, saskaņā ar

Civillikuma 35. pantu ir aizliegta laulība brāļiem ar māsām, kā

arī viendzimuma laulības. Savukārt šā likuma 37. pants aizliedz

laulību starp adoptētāju un adoptēto. Tāpat ir aizliegts

atrasties vairākās laulībās vienlaikus.

Izskatītajā lietā pieņemtais Spriedums laulības institūtu

neskar, tomēr minētajiem Civillikuma noteikumiem ir arī tāda

vērtība, ka tie atklāj šobrīd tiesiskajā sistēmā pastāvošu

tiesisku ideju par to, kāda personu kopdzīves jeb savienības

forma vispār ir pieļaujama gan no tiesiskā, gan morāles normu un

ētikas vērtību skatpunkta arī tad, ja personas izvēlējušās veidot

faktisku kopdzīvi bez laulības noslēgšanas.

Neapšaubāmi, reālajai dzīvei mainoties un sabiedrībai

attīstoties, attiecīgi mainās arī vērtību izpratne. Tomēr par to,

kāds ir atbilstošākais ģimenes tiesisko attiecību noregulējums

mūsdienu Latvijā, balstoties uz sabiedrībā vispārpieņemtajām

morāles normām un ētikas vērtībām, kā arī vispārējiem tiesību

principiem un citām Satversmes normām, ir tiesīgs lemt vienīgi

pats Latvijas suverēns - nepastarpināti vai ar demokrātiskās

vēlēšanās ievēlēta valsts orgāna - parlamenta - starpniecību.

Satversmes tiesas tiesnesis A.

Laviņš

Rīgā 2020. gada 26. novembrī