2. pants

Piekrītu, ka apstrīdētā norma ierobežo personu

Satversmes 112. panta pirmajā teikumā kopsakarā ar Satversmes

114. pantu noteiktās pamattiesības. Tāpat Spriedumā pamatoti

norādīts uz kritērijiem, kas pārbaudāmi, lai noskaidrotu, vai

apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir

attaisnojams.

Tāpat piekrītu Sprieduma 14.4. punktā secinātajam, ka

izglītības sistēmas reformas rezultātā ieviestais tiesiskais

regulējums ierobežo mazākumtautību valodu lietojumu mācību

procesā, taču paredz iespēju privātajās izglītības iestādēs

pamatizglītības pakāpē pasniegt mācību priekšmetus

mazākumtautības valodā un iespēju apgūt mazākumtautību valodu un

literatūru, kā arī ar mazākumtautības identitāti saistītu mācību

saturu vidējās izglītības pakāpē. Šādu argumentu, tostarp

attiecībā uz vispārējās izglītības procesu, pamatoju ar Sprieduma

22.2. punktā secināto, ka: "[..] apstrīdētā norma un ar

to sistēmiski saistītais tiesiskais regulējums interpretējams

tādējādi, ka gan specializētais kurss "Mazākumtautības

valoda un literatūra", gan citi vispārējās izglītības

standartā neminēti, ar mazākumtautības identitāti un kultūru

saistīti specializētie kursi apgūstami, izmantojot

mazākumtautības valodu kā mācību valodu."

Nepiekrītu Spriedumā secinātajam, ka

apstrīdētā norma ir izdota, ievērojot labas likumdošanas

principu. Līdz ar to nepiekrītu tam, ka apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz

likumu, un atbilst Satversmes 112. panta pirmajam teikumam

kopsakarā ar Satversmes 114. pantu. Nevaru piekrist arī tam, ka

apstrīdētā norma uzskatāma par atbilstošu Satversmes 91. panta

otrajam teikumam.

Mans viedoklis ir balstīts uz turpmāk norādītajiem

argumentiem. Argumentējot savu viedokli, izmantošu Spriedumā

lietotos saīsinājumus.