5. pants

Nepiekrītu atsevišķiem Spriedumā ietvertajiem

secinājumiem par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

91. pantam. Pirmkārt, uzskatu, ka apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmos apstākļos esošām grupām -

izglītojamiem, kuri iegūst izglītību mazākumtautību izglītības

programmu īstenojošās izglītības iestādēs kādā no valodām, kas

nav ES oficiālā valoda, un izglītojamiem, kuri iegūst izglītību,

padziļināti apgūstot kādu no ES valstu valodām. Otrkārt,

apstrīdētā norma paredz vienādu attieksmi pret visām

mazākumtautībām neatkarīgi no to valodas apdraudētības un

lingvistiskās pašpietiekamības.

5.1. Nepiekrītu Sprieduma 23.2. punktā secinātajam, ka

izglītojamie, kas iegūst izglītību, citstarp padziļināti apgūstot

kādu no ES valstu valodām, nav salīdzināmi ar izglītojamiem, kas

izvēlējušies apgūt valsts izglītības saturu izglītības iestādēs,

kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas citās

valodās.

Spriedumā, atsaucoties uz spriedumu lietā 2018-12-01,

norādīts, ka, atšķirībā no mazākumtautību izglītības programmām,

iespēja izņēmuma kārtā iegūt izglītību kādā no ES oficiālajām

valodām Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2.1

punktā ir paredzēta nevis ar mērķi attīstīt attiecīgās valsts

kultūru un identitāti, bet gan tādēļ, lai veicinātu padziļinātu

svešvalodas apguvi. Šim secinājumam nevaru piekrist vairāku

iemeslu dēļ.

Nevaru piekrist, ka privātajām izglītības iestādēm, kurās

iespējams iegūt izglītību kādā no ES oficiālajām valodām, ir

tikai viens mērķis - veicināt padziļinātu svešvalodas apguvi.

Izglītības iestādēm, kuras nodrošina izglītību Latvijas

mazākumtautību valodās, kas reizē ir arī ES oficiālās valodas

(piemēram, poļu vai lietuviešu valoda), ir tāds pats mērķis kā

izglītības iestādēm, kuras nodrošina pie mazākumtautībām

piederošu personu izglītību valodās, kas nav oficiālās ES

valodas.

Aplūkojot mērķus un vīzijas, ko sev noteikušas vairākas

privātās izglītības iestādes, kuras īsteno izglītību kādā no ES

valstu valodām, arī var secināt, ka daudzas no šīm iestādēm

dibinātas tieši dažādu valstu kultūras attīstīšanai un

veicināšanai. Piemēram, privātskola Rīgas Starptautiskā skola

sevi pozicionē kā izglītības iestādi, kas piedāvā starptautisku

izglītību angļu valodā ar rietumniecisku pedagoģisko filozofiju.

Šajā izglītības iestādē latviešu valodas apguve nav obligāta

(sk. Rīgas Starptautiskās skolas pašvērtējuma ziņojumu

2019-2020. Pieejams: www.isriga.lv). Privātskola Žila Verna

Rīgas Franču skola ir parakstījusi partnerības līgumu ar

Francijas Ārvalstu izglītības aģentūru AEFE un nodrošina savas

mācību programmas atbilstību Francijas izglītības sistēmai. Šajā

izglītības iestādē mācības nenotiek kā Latvijas, tā arī Francijas

svētku dienās (sk. Žila Verna Rīgas Franču skolas iekšējās

kārtības noteikumus. Pieejami: www.ecolejulesverne.lv/).

Privātā pirmsskolas un vidusskolas izglītības iestāde Ekziperī,

kurā mācības notiek angļu un franču valodā, arī norāda, ka tajā

tiek veidota starptautiska vide, integrējot mācību programmā

daudzas valodas un uzņemot skolēnus no dažādām kultūras un

akadēmiskām vidēm (sk.: Izglītība Starptautiskajā skolā

Ekziperī. Pieejams: www.exupery.lv). Mācības šādās privātās

izglītības iestādēs nereti tiek izraudzītas tāpēc, ka

izglītojamās personas nākotne tiek saistīta ar augstākās

izglītības iegūšanu konkrētā ārvalstī vai vispār ārvalstīs.

Arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs situācija ir

līdzīga. Piemēram, Rīgas Lietuviešu vidusskola uzskata, ka tās

misija ir piedāvāt iespēju konkurētspējīgi izglītoties nākotnei,

stiprinot ikvienas personības tautiskās piederības izjūtu,

veidojot interesi par lietuviešu valodu, Lietuvas vēsturi un

kultūru (sk. Rīgas Lietuviešu vidusskolas pašnovērtējuma

ziņojumu 2019. Pieejams: www.rlvs.lv). Itas Kozakēvičas Poļu

vidusskola norāda, ka palīdzot visiem Rīgā un tās apkārtnē

dzīvojošiem poļiem iekļauties zaudētās identitātes un kultūras

atjaunošanas un izkopšanas darbā, kā arī integrēties latviskajā

vidē (sk.: Par Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolu.

Pieejams: www.ikpvs.edu.lv). Rīgas Igauņu skola atzinusi, ka

tās galvenais uzdevums ir mācīt igauņu valodu un sniegt iespēju

iepazīties ar igauņu kultūru, literatūru, mūziku, vēsturi un

tradīcijām (sk.: Par Rīgas Igauņu skolu. Pieejams:

www.rivsk.lv).

Kā secināms no iepriekšminētajiem piemēriem, nebūtu pareizi

prezumēt, ka visu to privāto izglītības iestāžu, kurās mācības

notiek kādā no ES oficiālajām valodām, mērķis ir tikai

pastiprināta svešvalodu apguve. Izglītības iestādēs, kurās

mācības notiek kādā no ES oficiālajām valodām, izglītojamie var

apgūt arī attiecīgo tautu kultūru un tradīcijas, nostiprinot

sajūtu, ka ir piederīgi konkrētai valstij, vai arī vispār

iejūtoties starptautiskā vidē. Izglītības iestādes, kas nodrošina

izglītību mazākumtautību valodās, nodrošina arī attiecīgo

mazākumtautību iespējas saglabāt savu identitāti izglītības

procesā.

Tādējādi izglītojamie, kas iegūst izglītību privātajās

izglītības iestādēs, kur padziļināti apgūst kādu no ES valstu

valodām, ir salīdzināmā situācijā ar izglītojamiem, kas

izvēlējušies apgūt valsts izglītības saturu privātās izglītības

iestādēs, kur izglītības programmas tiek īstenotas valodā, kura

nav kāda no ES oficiālajām valodām. Tādēļ Satversmes tiesai bija

jāanalizē, vai atšķirīgajai attieksmei pret šīm salīdzināmajām

grupām ir objektīvs un saprātīgs pamats.

5.2. Apstrīdētā norma paredz vienādu attieksmi, proti,

identisku valsts valodas un mazākumtautības valodas lietojumu

pamatizglītības un vispārējās izglītības apgūšanas procesā

attiecībā uz visām mazākumtautībām, kuru dzimtā valoda nav ES

oficiālā valoda, neatkarīgi no konkrētās valodas apdraudētības un

lingvistiskās pašpietiekamības. Taču visas mazākumtautības, uz

kurām tiek attiecināta apstrīdētā norma, Latvijā neatrodas

vienādos apstākļos. Spriedumā norādīts uz pieaicinātās personas