4. pants

Nevaru piekrist arī Sprieduma 21. punkta

secinājumam, ka nepastāv alternatīvi līdzekļi, kas ļautu sasniegt

pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā

kvalitātē.

Atšķirībā no lietas Nr. 2018-12-01 izskatāmā lieta pamatā

ir saistāma ar valsts negatīvo pienākumu, proti, pienākumu atļaut

mazākumtautībām dibināt un organizēt savas privātās izglītības

iestādes. Piekrītu Spriedumā secinātajam, ka valstij, ja tā

izsniedz privātajās izglītības iestādēs iegūtu izglītību

apliecinošu dokumentu, ir pienākums arī šajās iestādēs nodrošināt

atbilstošu valsts valodas apguvi un saņemtās izglītības

kvalitāti.

Starptautiskos pētījumos secināts, ka privātajās skolās

eksāmenu rezultāti mēdz būt augstāki nekā sabiedriskā sektora

skolās. Šāda tendence vērojama arī Latvijā (sk.: Krasnopjorovs

O. Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik

atšķirīgi? Latvijas Bankas Eirosistēmas pētījums Nr. 3/2017.

Pieejams: www.bank.lv). Tādēļ, ņemot vērā starptautiskos

pētījumos secināto attiecībā uz izglītības kvalitāti privātajās

izglītības iestādēs, tām piemītošo autonomiju un valsts pienākumu

atturēties no nesamērīgas iejaukšanās privāto izglītības iestāžu

darbībā, likumdevējam bija jāvērtē, vai plašākas rīcības brīvības

piešķiršana tieši privātajām izglītības iestādēm nepalīdzētu

sasniegt apstrīdētajā normā ietvertos leģitīmos mērķus.

No apstrīdētās normas sagatavošanas materiāliem nav gūstams

apstiprinājums tam, ka likumdevējs tieši privāto izglītības

iestāžu un tajās sniegtās izglītības kvalitātes kontekstā būtu

pamatojis nepieciešamību attiecināt uz privātajām izglītības

iestādēm tādas pašas ar mācību valodu saistītas prasības kā uz

valsts un pašvaldību izglītības iestādēm.