3. pants

Sprieduma 16.3.1. punktā secināts, ka apstrīdētā

norma nerada personai Satversmes 96. pantā ietverto tiesību uz

privātās dzīves neaizskaramību aizskārumu. Šāds secinājums

neatbilst Satversmes tiesas judikatūrai un tiesību doktrīnā

paustajiem viedokļiem.

3.1. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka Satversmes

96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību

ietver sevī arī tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību. Šī

atziņa pamatota galvenokārt ar diviem argumentiem. Pirmkārt,

jēdziens "privātā dzīve" nereti tiek lietots kā plašāks

apzīmējums, kas ietver arī ģimenes dzīvi, mājokļa un

korespondences neaizskaramību. Otrkārt, tiesību zinātnē ir

atzīts, ka tiesības uz privāto dzīvi, tiesības uz ģimenes dzīvi,

tiesības uz mājokļa neaizskaramību un tiesības uz korespondences

neaizskaramību nav iespējams precīzi norobežot (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 8.

punktu).

Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka no Satversmes 96. pantā

ietvertajām tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi izriet ne tikai

valsts pienākums atturēties no iejaukšanās privātajā dzīvē, bet

arī valsts pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai

nepieciešamās darbības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 2.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-07-0103 11. punktu).

Kā norādīts Sprieduma 16.3.1. punktā, adopcijas rezultātā tiek

radītas ģimenes tiesiskās attiecības. Apstrīdētā norma noteic, ka

personas, kas iepriekš sodītas par noziedzīgu nodarījumu, kas

saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, nedrīkst būt par

adoptētājiem. Tādējādi apstrīdētā norma ietekmē minēto personu

tiesības veidot ģimenes tiesiskās attiecības. Ja persona, kas

iepriekš sodīta par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vēlas

adoptēt sava laulātā bērnu, ar kuru tā ilgstoši dzīvojusi kopā,

apstrīdētā norma liedz tiesiski nostiprināt jau faktiski

pastāvošas ģimenes attiecības. Tādējādi tiek ierobežotas šo

personu tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, kas noteiktas arī

Satversmes 96. pantā. Līdz ar to nevaru piekrist Spriedumā

secinātajam, ka apstrīdētā norma nerada Satversmes 96. panta

aizskārumu.

3.2. Tiesības uz ģimenes dzīvi expressis verbis

ir nostiprinātas Satversmes 110. pantā. Taču tas nenozīmē, ka šīs

tiesības nav ietvertas arī Satversmes 96. pantā. Vienas un tās

pašas tiesības var aizsargāt vairāki Satversmes panti (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2008-42-01 8. punktu).

Satversmes 96. un 110. pantā ietverto tiesību uz ģimenes

aizsardzību saturs nav identisks. Satversmes 96. pantā ietvertā

ģimenes dzīves aizsardzība ir viens no privātās dzīves

elementiem, bet Satversmes 110. pantā noteiktajām tiesībām uz

ģimenes dzīves aizsardzību piemīt gan pilsonisko un politisko,

gan sociālo tiesību raksturs (sk.: Danovskis E., Ruķers M.,

Lībiņa-Egnere I. 96. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin.

red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa.

Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 238.

lpp.). Satversmes 110. pants aptver gan pilsoniskās un

politiskās, gan sociālās un ekonomiskās tiesības attiecībā uz

laulību, ģimeni, vecākiem un bērniem. Satversmes 96. pantā

noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību pārklājas ar

Satversmes 110. pantā noteiktajām tiesībām, ciktāl tās attiecas

uz pilsoniskajām tiesībām uz ģimenes dzīves aizsardzību, kas

izriet no Cilvēktiesību konvencijas 8. panta un Pakta par

pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 23. panta (sk.: Dupate

K., Reine I. 110. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.)

Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka

pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 591. un 609.

lpp.).

Aplūkojot Satversmes VIII nodaļas izstrādes dokumentus,

redzams, ka Satversmes 110. pants vairāk saistīts ar sociālajām

un ekonomiskajām tiesībām. Piemēram, vairākos Saeimas Latvijas

Republikas Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām -

izstrādes komisijas Satversmes pamattiesību nodaļas projektos

šobrīd Satversmes 96. pantā nostiprinātās tiesības uz privāto

dzīvi ietvertas apakšnodaļā "Personiskās tiesības",

savukārt šobrīd Satversmes 110. pantā noteiktās tiesības

iekļautas apakšnodaļā "Sociālās tiesības" vai

"Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības" (sk.,

piemēram, Latvijas Republikas Saeimas Latvijas Republikas

Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām - izstrādes

komisijas 1997. gada 14. aprīļa sēdes protokolu Nr. 6 un 1997.

gada 28. aprīļa sēdes protokolu Nr. 8).

Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetam ministriju

priekšlikumus par Satversmes pamattiesību daļas projektu.

Tieslietu ministrija ierosināja Satversmes 96. pantā expressis

verbis iekļaut arī tiesības uz ģimenes dzīvi, savukārt 110.

pantā neminēt laulības un ģimeni, bet gan norādīt, ka ikvienam ir

tiesības uz sociālo aizsardzību. Labklājības ministrija

rosinājusi šo pantu izteikt vēl kodolīgāk: "Ikkatram sociālā

riska gadījumā ir tiesības uz sociālās drošības sistēmas

aizsardzību" (sk. Latvijas Republikas Tieslietu

ministrijas 1997. gada 14. jūlija vēstuli Valsts kancelejai

"Par Satversmes otrās daļas projektu "Par

cilvēktiesībām"").

Satversmes pamattiesību nodaļas izstrādes komisija izskatīja

arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību

institūta priekšlikumus. Institūts norādīja, ka personas tiesības

stāties laulībā aizsargātas ar tiesībām uz privāto dzīvi, kas jau

nostiprinātas Satversmes 96. pantā. Savukārt Satversmes 110.

pants nosakot valsts pienākumu radīt sociālos apstākļus ģimeņu

atbalstīšanai un bērnu tiesību ievērošanai, tādēļ nepieciešams to

precizēt (sk., piemēram, Latvijas Republikas Saeimas Latvijas

Republikas Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām -

izstrādes komisijas 1997. gada 29. septembra sēdes protokolu Nr.

18).

Tādējādi secināms, ka sākotnēji likumdevējs vēlējies

pilsoniskās tiesības uz ģimenes dzīvi nostiprināt Satversmes 96.

pantā, bet sociālās un ekonomiskās tiesības - 110. pantā. Ir

attīstījusies gan pamattiesību izpratne tiesību doktrīnā, gan to

piemērošana, un tagad Satversmes 110. pants aizsargā arī

pilsoniskās tiesības uz ģimenes dzīvi, taču tas nenozīmē, ka šīs

tiesības neaizsargā Satversmes 96. pants.

Līdz ar to apstrīdētā norma skar

Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privāto un ģimenes

dzīvi.