3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Sprieduma 16.3.1. punktā secināts, ka apstrīdētā
norma nerada personai Satversmes 96. pantā ietverto tiesību uz
privātās dzīves neaizskaramību aizskārumu. Šāds secinājums
neatbilst Satversmes tiesas judikatūrai un tiesību doktrīnā
paustajiem viedokļiem.
3.1. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka Satversmes
96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību
ietver sevī arī tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību. Šī
atziņa pamatota galvenokārt ar diviem argumentiem. Pirmkārt,
jēdziens "privātā dzīve" nereti tiek lietots kā plašāks
apzīmējums, kas ietver arī ģimenes dzīvi, mājokļa un
korespondences neaizskaramību. Otrkārt, tiesību zinātnē ir
atzīts, ka tiesības uz privāto dzīvi, tiesības uz ģimenes dzīvi,
tiesības uz mājokļa neaizskaramību un tiesības uz korespondences
neaizskaramību nav iespējams precīzi norobežot (sk. Satversmes
tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 8.
punktu).
Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka no Satversmes 96. pantā
ietvertajām tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi izriet ne tikai
valsts pienākums atturēties no iejaukšanās privātajā dzīvē, bet
arī valsts pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai
nepieciešamās darbības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 2.
decembra sprieduma lietā Nr. 2009-07-0103 11. punktu).
Kā norādīts Sprieduma 16.3.1. punktā, adopcijas rezultātā tiek
radītas ģimenes tiesiskās attiecības. Apstrīdētā norma noteic, ka
personas, kas iepriekš sodītas par noziedzīgu nodarījumu, kas
saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, nedrīkst būt par
adoptētājiem. Tādējādi apstrīdētā norma ietekmē minēto personu
tiesības veidot ģimenes tiesiskās attiecības. Ja persona, kas
iepriekš sodīta par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vēlas
adoptēt sava laulātā bērnu, ar kuru tā ilgstoši dzīvojusi kopā,
apstrīdētā norma liedz tiesiski nostiprināt jau faktiski
pastāvošas ģimenes attiecības. Tādējādi tiek ierobežotas šo
personu tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, kas noteiktas arī
Satversmes 96. pantā. Līdz ar to nevaru piekrist Spriedumā
secinātajam, ka apstrīdētā norma nerada Satversmes 96. panta
aizskārumu.
3.2. Tiesības uz ģimenes dzīvi expressis verbis
ir nostiprinātas Satversmes 110. pantā. Taču tas nenozīmē, ka šīs
tiesības nav ietvertas arī Satversmes 96. pantā. Vienas un tās
pašas tiesības var aizsargāt vairāki Satversmes panti (sk.
Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.
2008-42-01 8. punktu).
Satversmes 96. un 110. pantā ietverto tiesību uz ģimenes
aizsardzību saturs nav identisks. Satversmes 96. pantā ietvertā
ģimenes dzīves aizsardzība ir viens no privātās dzīves
elementiem, bet Satversmes 110. pantā noteiktajām tiesībām uz
ģimenes dzīves aizsardzību piemīt gan pilsonisko un politisko,
gan sociālo tiesību raksturs (sk.: Danovskis E., Ruķers M.,
Lībiņa-Egnere I. 96. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin.
red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa.
Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 238.
lpp.). Satversmes 110. pants aptver gan pilsoniskās un
politiskās, gan sociālās un ekonomiskās tiesības attiecībā uz
laulību, ģimeni, vecākiem un bērniem. Satversmes 96. pantā
noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību pārklājas ar
Satversmes 110. pantā noteiktajām tiesībām, ciktāl tās attiecas
uz pilsoniskajām tiesībām uz ģimenes dzīves aizsardzību, kas
izriet no Cilvēktiesību konvencijas 8. panta un Pakta par
pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 23. panta (sk.: Dupate
K., Reine I. 110. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.)
Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka
pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 591. un 609.
lpp.).
Aplūkojot Satversmes VIII nodaļas izstrādes dokumentus,
redzams, ka Satversmes 110. pants vairāk saistīts ar sociālajām
un ekonomiskajām tiesībām. Piemēram, vairākos Saeimas Latvijas
Republikas Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām -
izstrādes komisijas Satversmes pamattiesību nodaļas projektos
šobrīd Satversmes 96. pantā nostiprinātās tiesības uz privāto
dzīvi ietvertas apakšnodaļā "Personiskās tiesības",
savukārt šobrīd Satversmes 110. pantā noteiktās tiesības
iekļautas apakšnodaļā "Sociālās tiesības" vai
"Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības" (sk.,
piemēram, Latvijas Republikas Saeimas Latvijas Republikas
Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām - izstrādes
komisijas 1997. gada 14. aprīļa sēdes protokolu Nr. 6 un 1997.
gada 28. aprīļa sēdes protokolu Nr. 8).
Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetam ministriju
priekšlikumus par Satversmes pamattiesību daļas projektu.
Tieslietu ministrija ierosināja Satversmes 96. pantā expressis
verbis iekļaut arī tiesības uz ģimenes dzīvi, savukārt 110.
pantā neminēt laulības un ģimeni, bet gan norādīt, ka ikvienam ir
tiesības uz sociālo aizsardzību. Labklājības ministrija
rosinājusi šo pantu izteikt vēl kodolīgāk: "Ikkatram sociālā
riska gadījumā ir tiesības uz sociālās drošības sistēmas
aizsardzību" (sk. Latvijas Republikas Tieslietu
ministrijas 1997. gada 14. jūlija vēstuli Valsts kancelejai
"Par Satversmes otrās daļas projektu "Par
cilvēktiesībām"").
Satversmes pamattiesību nodaļas izstrādes komisija izskatīja
arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību
institūta priekšlikumus. Institūts norādīja, ka personas tiesības
stāties laulībā aizsargātas ar tiesībām uz privāto dzīvi, kas jau
nostiprinātas Satversmes 96. pantā. Savukārt Satversmes 110.
pants nosakot valsts pienākumu radīt sociālos apstākļus ģimeņu
atbalstīšanai un bērnu tiesību ievērošanai, tādēļ nepieciešams to
precizēt (sk., piemēram, Latvijas Republikas Saeimas Latvijas
Republikas Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām -
izstrādes komisijas 1997. gada 29. septembra sēdes protokolu Nr.
18).
Tādējādi secināms, ka sākotnēji likumdevējs vēlējies
pilsoniskās tiesības uz ģimenes dzīvi nostiprināt Satversmes 96.
pantā, bet sociālās un ekonomiskās tiesības - 110. pantā. Ir
attīstījusies gan pamattiesību izpratne tiesību doktrīnā, gan to
piemērošana, un tagad Satversmes 110. pants aizsargā arī
pilsoniskās tiesības uz ģimenes dzīvi, taču tas nenozīmē, ka šīs
tiesības neaizsargā Satversmes 96. pants.
Līdz ar to apstrīdētā norma skar
Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privāto un ģimenes
dzīvi.