4. pants

Sprieduma 16.3.1. punktā norādīts: Eiropas

Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka no Cilvēktiesību konvencijas

8. panta neizriet personas tiesības adoptēt bērnu. Es šim

secinājumam vispārīgi pievienojos, tomēr uzskatu, ka jānošķir

divas situācijas, uz kurām šis secinājums attiecināms

atšķirīgi.

Piekrītu, ka Cilvēktiesību konvencijas 8. pants neaizsargā

personu tiesības radīt ģimeni no jauna, tostarp adoptējot bērnu.

Taču tiesības uz ģimenes dzīvi aizsargā jau izveidojušos ģimeni

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2002. gada 22. februāra

sprieduma lietā "Frette v. France", pieteikums Nr.

36515/97, 32. punktu). Līdz ar to situācijā, kāda ir

jāizskata arī Pieteikuma iesniedzējai, persona, lūdzot atļauju

adoptēt bērnu, vēlas tiesiski nostiprināt jau faktiski pastāvošas

ģimenes attiecības. Valsts bauda zināmu rīcības brīvību indivīdu

un sabiedrības interešu līdzsvarošanā. Tomēr, kā norādīts arī

Sprieduma 16.3.2. punktā, gadījumos, kad starp ģimeni un bērnu

jau radušās ģimeniskas saites, valstij ir pozitīvs pienākums

rīkoties tā, lai stiprinātu šīs saites, un izveidot tādus tiesību

aizsardzības mehānismus, kas nodrošinātu bērna integrāciju ģimenē

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 28. jūnija

sprieduma lietā "Wagner and J.M.W.L. v. Luxembourg",

pieteikums Nr. 76240/01, 118. un 119. punktu).

Tādējādi, kaut arī Cilvēktiesību konvencijas 8. pants nerada

personai tiesības uz adopciju, valstij tas rada pozitīvu

pienākumu aizsargāt jau pastāvošas ģimenes saites.