Satversmes tiesas tiesneša Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2019-29-01 "Par likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu 03.00.00 "Augstākā izglītība", 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība", 20.00.00 "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas 22.02.00 "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam"

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa (turpmāk - Tiesa)

2020. gada 29. oktobrī pasludināja spriedumu lietā

Nr. 2019-29-01 "Par likuma "Par valsts budžetu

2019. gadam" programmu 03.00.00 "Augstākā

izglītība", 02.03.00 "Augstākā medicīnas

izglītība", 20.00.00 "Kultūrizglītība" un

apakšprogrammas 22.02.00 "Augstākā izglītība", ciktāl

tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā

noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts

dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes

kopprodukta, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un

66. pantam" (turpmāk - Spriedums).

Lieta tika ierosināta pēc trīsdesmit viena 13. Saeimas

deputāta pieteikuma.

Saeima tiesas sēdē argumentēja, ka Tiesa nevar lemt par

budžeta izdevumiem un par to, vai un cik lielā mērā izglītības

nozare ir uzskatāma par valsts prioritāti.

Taču Tiesa var lemt par budžeta procesu, tostarp budžeta

likuma pieņemšanas procesu, lai tiktu nodrošināta tiesību

sistēmas harmonija un novērstas iekšēji pretrunīgas normas.

Procesam jāatbilst Satversmei un no pamatnormas izrietošajiem

principiem (sal. sk. Satversmes tiesas

2012. gada 3. februāra sprieduma lietā

Nr. 2011-11-01 11.2. punktu).

Arī Tieslietu ministrijas pārstāves tiesas sēdē pamatoti

norādīja, ka likumdevēja izvēli budžeta pieņemšanā nosaka

politiski un lietderības apsvērumi. Taču budžeta pieņemšanai

jānotiek tiesiski korektā veidā. Likumdošanas procesā jāievēro

labas likumdošanas princips, jāveicina tiesiskā stabilitāte un

sabiedrības uzticēšanās valstij un tiesībām.

Tādēļ piekrītu Sprieduma 16. punktā paustajam

secinājumam: "Lai arī valsts budžeta projekts ir izteikti

politisks lēmums, tomēr demokrātiskā tiesiskā valstī valsts

budžeta likuma sagatavošanā un pieņemšanā, izpildē un izpildes

kontrolē ir jāievēro tiesības." un Tiesas lēmumam noraidīt

Saeimas lūgumu par tiesvedības izbeigšanu.

Savukārt nepiekrītu Tiesas izraudzītajai prasījuma robežu

paplašināšanas metodoloģijai, secinājumam par likuma "Par

valsts budžetu 2019. gadam" programmu 03.00.00

"Augstākā izglītība", 02.03.00 "Augstākā medicīnas

izglītība", 20.00.00 "Kultūrizglītība" un

apakšprogrammas 22.02.00 "Augstākā izglītība" (turpmāk

kopā arī - apstrīdētais regulējums) atbilstību

Satversmes 1. pantam, kā arī par Ministru kabineta un

Saeimas lomu gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanā. Tāpat

nepiekrītu Tiesas atzinumam, ka normas, kas attiecas uz budžeta

izdevumiem, nevar ietvert vairākos likumos.