2. pants

Sprieduma 17. punktā secināts:

"Pieteikuma iesniedzēja argumentus par apstrīdētā regulējuma

pieņemšanas procedūras pārkāpumiem nav iespējams izvērtēt,

neapskatot Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas saturu

un spēkā esību." Tiesa norādījusi, ka valsts budžeta

apakšprogrammas atbilstību Satversmes normām tā var izvērtēt

vienīgi kopsakarā ar konkrētu tiesību normu, kas uzliek kādu

pienākumu valstij un vienlaikus piešķir personai tiesības prasīt

šā pienākuma izpildi. Tikai tā Tiesa varot konstatēt, vai

likumdevējs un citas valsts varas institūcijas ir rīkojušās

atbilstoši Satversmes normām.

Nevaru piekrist Tiesas secinājumam, ka tā nevar izvērtēt

apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes normām bez kopsakara

ar kādu citu tiesību normu, kas uzliek pienākumu valstij un

piešķir tiesības personai. Ir saprotama šāda Tiesas atziņa lietā

Nr. 2009-42-0103, kas tika ierosināta pēc divu personu

konstitucionālajām sūdzībām. Minētajā lietā pieteikuma

iesniedzējas apstrīdēja gan valsts budžeta apakšprogrammas, gan

tādas normas atbilstību Satversmei, kura uzliek kādu pienākumu

valstij un vienlaikus piešķir personai tiesības prasīt šā

pienākuma izpildi, proti, apstrīdēja normas, kuras kopsakarā

paredzēja kārtību, kādā izmaksājams maksājums, kas šīm personām

pienākas.

Identisks Tiesas secinājums izskatāmajā lietā nav izdarāms

divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tas nonāk pretrunā ar Sprieduma 16. punktā

atzīto, ka valsts budžeta likuma sagatavošanā un pieņemšanā ir

ievērojamas tiesības. Apstrīdētais regulējums arī satur tiesību

normas, proti, abstraktus, vispārīgus un saistošus uzvedības

priekšrakstus. Līdz ar to gadījumā, kad ir izteiktas pamatotas

šaubas par to, ka šīs tiesību normas pieņemtas, pārkāpjot,

piemēram, Saeimas kārtības rulli un labas likumdošanas principu,

Tiesai ir pienākums šīs normas izvērtēt. Turklāt Tiesa Sprieduma

16. punktā atzina, ka tai ir pilnīga kompetence pārbaudīt

to, vai likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam"

sagatavošanā un apstiprināšanā ir ievērota Satversme.

Otrkārt, Augstskolu likuma 78. panta septītā daļa pretēji

Spriedumā citētajai Tiesas atziņai lietā Nr. 2009-42-0103

nerada indivīdam konkrētas tiesības. Proti, sakarā ar šo normu

persona nevarētu vērsties Tiesā ar konstitucionālo sūdzību.

Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas atbilstība

Satversmei var tikt izvērtēta tikai abstraktās kontroles

ietvaros, lai aizstāvētu publiskās intereses.

Tādēļ apstrīdēto regulējumu bija

iespējams un vajadzēja vērtēt atsevišķi. Šāds izvērtējums

Spriedumā nav veikts.