Satversmes tiesas tiesneša Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2019-29-01 "Par likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu 03.00.00 "Augstākā izglītība", 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība", 20.00.00 "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas 22.02.00 "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam"

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Visbeidzot, nepiekrītu Sprieduma

22. punktā norādītajam: "Ja Saeima ar citiem likumiem

jau faktiski un ilgtermiņā iepriekš "sadala" budžeta

izdevumus, tad vispār zūd vajadzība pēc vienota valsts budžeta

likuma. Šādā veidā sadrumstalots valsts budžets kļūst

nepārskatāms un tā vadīšana - apgrūtināta. Taču Satversmes

66. panta pirmais teikums prasa, lai Ministru kabinets ik

gadus sastādītu vienotu un pārskatāmu valsts budžeta likumu un

Saeima ik gadus par to lemtu."

Likuma par budžeta un finanšu vadību 20.-22. pants noteic

kārtību, kādā izstrādājams un izskatāms valsts budžeta likuma

projekts un budžeta likumprojektu pakete, kā arī pieņemams

gadskārtējā valsts budžeta likums.

Likuma par budžeta un finanšu vadību I sadaļā "Likumā

lietotie termini" skaidrots, kas ir budžeta likumprojektu

pakete. Proti, likumprojektu pakete sastāv no gadskārtējā valsts

budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma

grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza

valsts budžetu.

Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pants noteic, ka

budžeta likumprojektu pakete sastāv no gadskārtējā valsts budžeta

likuma un ar tā izpildi saistītu likumu projektiem, to

grozījumiem vai papildinājumiem, kas nodrošina ne tikai valsts

budžeta izpildi, bet arī valsts finansiālo stabilitāti vidējā

termiņā.

Tādējādi nav saprotama iepriekš minētā Tiesas atziņa, ka

zināmus budžeta izdevumus nevar papildus budžeta likumam paredzēt

citos likumos. Izstrādājot gadskārtējo valsts budžetu, ir

jāapzina visi ar to saistītie normatīvie akti un jālemj par

grozījumiem tajos vai par jaunu tiesību aktu pieņemšanu. Tas tiek

darīts, izstrādājot budžeta likumprojektu paketi. Tātad budžeta

pieņemšanas process neizbēgami ir saistīts ar vairākām izmaiņām

normatīvajos aktos vai jaunu normu radīšanu. Taču tas neizslēdz

Ministru kabineta pienākumu iesniegt vienotu un pārskatāmu

gadskārtējā valsts budžeta likumu, kurā apkopots un atspoguļots

citos normatīvajos aktos noteiktais.

Satversmes tiesas tiesnesis

A. Kučs

Rīgā 2020. gada 12. novembrī