6. pants
nav pārkāpts, visupirms ņēma vērā to, ka punkti no

transportlīdzekļa vadītāja apliecības tiek noņemti, pamatojoties

uz krimināltiesas spriedumu, ar kuru persona atzīta par vainīgu

attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā. Krimināltiesa vērtē, vai persona

ir pieļāvusi attiecīgo pārkāpumu, nosaka tai piemērojamo sodu, kā

arī vērtē pārkāpēja sniegtajos paskaidrojumos ietvertos faktos un

tiesībās balstītos iebildumus. Tāpat tika ievērots, ka noņemamo

punktu skaits ir pielāgots pārkāpuma smagumam, kuru nosaka

krimināltiesa, kā arī tas, ka punktus vēlāk var atkal atgūt to

sākotnējā skaitā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka

Konvencijas 6. pantam atbilstošu lēmuma pieņemšanas un

pārbaudes procesu jau nodrošina krimināltiesas, tādēļ nav

nepieciešams, lai tiesa ar pilnīgu jurisdikciju atkārtoti veiktu

pārbaudi arī par noņemtajiem punktiem (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 1998. gada 23. septembra sprieduma

lietā "Malige v. France", pieteikums

Nr. 27812/95, 46.-51. punktu).

Tas nozīmē, ka šajā lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtēja

nevis procesu, kurā persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma

izdarīšanā, bet gan šā procesa sekas, proti, punktu noņemšanu no

transportlīdzekļa vadītāja apliecības. Tas liedz šo Eiropas

Cilvēktiesību tiesas lietu salīdzināt ar Spriedumā izskatīto

gadījumu.

Lietā "Malige v. France" pārkāpuma

smagumu un par pārkāpumu piemērojamo sankciju visupirms noteica

tiesa, kura nodrošināja Konvencijas 6. pantam atbilstošu

procesu. Tikai pēc tam sekoja automātiskā punktu noņemšana no

transportlīdzekļa vadītāja apliecības, proti, darbība, par kuru

sūdzējās pieteicējs. Taču Satversmes tiesa Spriedumā vērtē

"pirmo soli", proti, procesu, kurā persona tiek saukta

pie atbildības par izdarīto pārkāpumu. Tāpat no minētā izriet, ka

lietā "Malige v. France"

sankcijas apmērs jeb noņemamo punktu skaits visupirms bija

atkarīgs no tiesas sprieduma, kurā tika noteikts pārkāpuma

smagums, un tikai pēc tam no tiesību normas, kas paredzēja par

attiecīgā smaguma pārkāpumu noņemamo punktu skaitu. Taču

Spriedumā izskatītajā gadījumā tiesību piemērotājam, konstatējot,

ka persona ir izdarījusi attiecīgo pārkāpumu, automātiski

jāpiemēro jau tiesību normās noteiktais pārkāpuma smagums, proti,

sankcijas apmērs. Tāpat jānorāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa

gan atzina, ka uz transportlīdzekļa vadītāja apliecības punktu

noņemšanu ir attiecināms Konvencijas 6. pants, tomēr šī

sankcija būtiski atšķiras no naudas soda kaut vai tādēļ vien, ka

punktus ir iespējams vēlāk atgūt un pieteicējam 4 punktu

noņemšanas dēļ vēl nebija iestājušās reālas negatīvas sekas

(transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana).

4.3. Piekrītu Sprieduma 22. punktā

norādītajam, ka tiesa nevar stāties likumdevēja vietā un

pārvērtēt to līdzekļu efektivitāti, ar kuriem paredzēts sasniegt

administratīvo sodu politikas mērķi. Taču nepiekrītu tam, ka

tiesai nevajadzētu vērtēt piemērojamo līdzekļu taisnīgumu un

nodrošināt soda individualizāciju.

Taisnīguma princips prasa panākt iespējami taisnīgāku

līdzsvaru starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām

interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

daļas 7. punktu). Taisnīgums ir abstrakts jēdziens, kas

pieņēmis savu formu tikai konkrētā gadījumā (mēs nevaram

abstrakti pateikt, kas ir taisnīgums), bet tikai konkrētā

gadījumā tas ir taisnīgums (sk. Valsts prezidenta

Egila Levita uzrunu Konstitucionālo tiesību ekspertu domnīcā

Satversmes tiesā 2019. gada 13. decembrī. Pieejama:

www.president.lv). Viens no taisnīguma principa

konkretizācijas elementiem, nosakot personai piemērojamo sodu, ir

soda individualizācija. Proti, tiesību piemērotājam katrā

konkrētā gadījumā ir jāņem vērā pārkāpuma raksturs, radītais

kaitējums, pārkāpēja personība un citi pārkāpumu raksturojošie

apstākļi, lai nodrošinātu to, ka piemērojamais sods atbilst

izdarītajam pārkāpumam (sk., piemēram: M. Bagaric. The

Punishment Should Fit the Crime - Not the Prior Convictions of

the Person that Committed the Crime: An Argument for Less Impact

Being Accorded to Previous Convictions in Sentencing.

Pieejams: https://ssrn.com/abstract=2661913).

Likumdevējs normatīvajos tiesību aktos nevar paredzēt un

taisnīgi noregulēt visas dzīvē iespējamās situācijas, kādas var

rasties pēc šo normu pieņemšanas. Tādēļ Krimināllikums ne vien

nosaka sankcijas minimālo un maksimālo robežu jeb apmēru, bet tā