5. pants

Satversmes tiesas judikatūrā vairākkārt atzīts,

ka ne katrs parlamentārās procedūras pārkāpums ir pietiekams

pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska

spēka. Lai parlamentārās procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu

atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām par to, ka

gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, Saeima būtu pieņēmusi tādu

pašu lēmumu. Proti, tikai būtisku procesuālo pārkāpumu dēļ

tiesību norma var tikt uzskatīta par prettiesisku (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2019-12-01

31.3. punktu).

Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs nebija izvērtējis, vai

personām ar jau iepriekš iegūtu būvprakses sertifikātu un

patstāvīgās prakses tiesībām nepieciešams noteikt par pienākumu

otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi. Tādējādi

rodas šaubas par to, vai gadījumā, ja minētie procesuālie

pārkāpumi netiktu pieļauti un labas likumdošanas princips tiktu

ievērots, Saeima būtu pieņēmusi tādu pašu lēmumu, proti, tik un

tā būtu noteikusi šādu izglītības prasību.

Līdz ar to uzskatu, ka apstrīdētajā

normā noteiktais Satversmes 106. panta pirmajā teikumā

ietverto pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu likumu.

Satversmes tiesas tiesnesis

A. Kučs

Rīgā 2022. gada 2. maijā