6. pants

Kriminālatbildība ir smagākais iespējamais

juridiskās atbildības veids, un tās sekas var būtiski ietekmēt

personas dzīvi arī pēc kriminālsoda izciešanas

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra

sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 13.2. punktu). No

apstrīdētajām normām izriet, ka likumdevējs krimināllietu

pārsūdzībai apelācijas kārtībā noteicis 10 dienas vai 20 dienas,

ja lieta ir īpaši sarežģīta un apjomīga.

Taču, piemēram, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

291. panta pirmo daļu apelācijas sūdzību iesniedz viena

mēneša laikā. Tāpat kā izriet no iepriekš norādītā, lietās, kurās

tiek lemts par personas saukšanu pie administratīvās atbildības,

termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai ir 10 darbdienas.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka administratīvā atbildība ir

viens no juridiskās atbildības veidiem. Tā izpaužas kā

administratīvais sods par prettiesisku rīcību, kuras kaitīguma

pakāpe nav tik liela, lai tiktu piemērota kriminālatbildība

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra

sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 21.2. punktu).

Nav saprotams, kāpēc tik nozīmīgam un represīvam juridiskās

atbildības veidam kā kriminālatbildība likumdevējs noteicis

visīsāko apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu. Neapšaubu, ka

no tā, cik smagas ir kriminālatbildības sekas un cik lielā mērā

tās ietekmē apsūdzētā turpmāko dzīvi, izriet prasība pēc iespējas

ātrāk noregulēt krimināltiesiskās attiecības. Taču tas nav darāms

uz apsūdzētā aizstāvības tiesību rēķina.

Tiesvedības ilguma saprātīgums ir jānosaka, ņemot vērā visus

lietas apstākļus, kas prasa vispārēju novērtējumu

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1992. gada

12. oktobra sprieduma lietā Boddaert pret Beļģiju,

pieteikums Nr. 12919/87, 36. punktu). Tādēļ

tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

vērtējamas visā kriminālprocesā kopumā - ne tikai apelācijas

sūdzības iesniegšanas stadijā, bet jau pirmstiesas

kriminālprocesā un visā tiesvedības laikā. Proti, tas, vai

kriminālprocess tiek pabeigts saprātīgā termiņā, ir atkarīgs no

tā, kā tiek veikta vesela virkne procesuālo darbību, tostarp gan

no krimināllietas sagatavošanas iztiesāšanai, gan no tiesas sēdes

pārcelšanas, gan no saīsinātā sprieduma sastādīšanas. Šo

procesuālo darbību veikšanai Kriminālprocesa likumā konkrēts

termiņš nav noteikts. Likumdevējs lemšanu par iepriekš minēto

darbību veikšanas termiņiem ir atstājis konkrētās tiesas ziņā, un

tie tiek noteikti pēc konkrētās tiesas ieskatiem. Šie termiņi var

būt arī tādi, kas rada šaubas par to, vai brīvdienu un svētku

dienu neietveršana apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņā vai

tiesai dota iespēja lemt par apelācijas sūdzības iesniegšanas

termiņu katrā īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā ir

tieši tie apstākļi, kas apdraudētu kriminālprocesa pabeigšanu

saprātīgā termiņā. Līdz ar to veidojas tāda situācija, ka,

tiecoties uz mērķi panākt krimināltiesisko attiecību galīgu

noregulējumu saprātīgā termiņā, tiek ierobežotas apsūdzētā

tiesības uz aizstāvību.

Uzskatu, ka likumdevējam ir jāparedz

tāds tiesiskais regulējums, kas kopumā - nevis tikai uz

aizstāvības īstenošanas rēķina - sasniegtu mērķi pabeigt

kriminālprocesu saprātīgā termiņā.