5. pants

Piekrītu Sprieduma 16.5.2. punktā

atzītajam - tas, ka pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzības

termiņā ietilpst brīvdienas vai svētku dienas, nedrīkstētu

negatīvi ietekmēt to, kā advokāts palīdz saviem klientiem īstenot

tiesības uz aizstāvību. Tāpat piekrītu, ka zvērinātiem advokātiem

ir īpaša loma tiesību uz aizstāvību pilnvērtīgā nodrošināšanā.

Zvērinātiem advokātiem kā augstas raudzes speciālistiem savā jomā

ir izvirzītas stingras prasības un no viņiem tiek gaidīts, ka

juridiskā palīdzība tiks sniegta efektīvi un visaugstākajā

kvalitātē. Tāpat nav noliedzams tas, ka zvērināti advokāti ir

patstāvīgi un paši atbildīgi par sava darba laika organizāciju.

Klientu tiesības un intereses ir aizsargājamas, tāpēc zvērināts

advokāts pat valsts svētku dienā nedrīkstētu atteikties sniegt

juridisko palīdzību, ja klients uzskata, ka tā ir nepieciešama un

nav atliekama.

Taču Spriedumā nav piešķirta pietiekama vērība Tiesas iepriekš

uzsvērtajai atziņai par svētku dienu nozīmību Latvijas kā

demokrātiskas tiesiskas valsts stiprināšanā. Tiesa ir atzinusi,

ka valsts svētku dienām pamatā jābūt brīvdienām, kas attiecīgi

dod iespēju sasniegt mērķi, kura dēļ valsts svētku dienas ir

noteiktas. Darbs valsts svētku dienās ir pieļaujams vien īpašos

gadījumos. Proti, darbam valsts svētku dienās ir izņēmuma

raksturs, ko pamato valsts svētku dienu īpašā nozīme sabiedrībā.

Darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās

dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar

godāt valsts svētkus un atpūsties (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 2. decembra sprieduma lietā

Nr. 2021-07-01 16.1., 16.2. un 16.4. punktu).

Neraugoties uz zvērināta advokāta darbības specifiku un

īpašajiem noteikumiem, viņam tāpat kā jebkurai citai nodarbinātai

personai ir tiesības un attiecīgi jābūt arī iespējām nestrādāt

valsts svētku dienās. Nenoliedzami, šo tiesību izmantošanas

iespēju var ietekmēt neatliekama vajadzība sniegt klientam

juridisko palīdzību vai paša zvērinātā advokāta noslodze un darba

plāni. Taču tādos gadījumos, kad kādas procesuālās darbības

veikšana vai atturēšanās no tās var tikt saprātīgi paredzēta un

plānota, likumdevējam būtu jāparedz tāds tiesiskais regulējums,

kas pēc iespējas mazāk ierobežotu apsūdzētā tiesības. Zvērināta

advokāta iespēja sagatavot un iesniegt apelācijas sūdzību tiešā

veidā skar tā apsūdzētā tiesības un intereses, kura vārdā un

uzdevumā attiecīgā apelācijas sūdzība tiek gatavota.

Likumdevējam ir rīcības brīvība pieņemt procesuālos likumus un

noteikt lietu kategorijas, kuras attiecīgajos procesos tiek

skatītas, kā arī lemt par dažādu kategoriju lietu izskatīšanas

kārtību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

26. marta sprieduma lietā Nr. 2019-15-01

9. punktu), tostarp arī reglamentēt dažādu procesuālo

termiņu skaitījumu.

Tiesību sistēmā jau pastāv tāds risinājums, ar kuru ir

samērota prasība pēc tiesiskās noteiktības lietu iztiesāšanā un

personas tiesības pārsūdzēt tai nelabvēlīgu tiesas nolēmumu,

tostarp ņemot vērā svētku dienu īpašo nozīmību sabiedrībā.

Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 243. panta

pirmajā daļā noteikts, ka pirmās instances tiesas spriedumu var

pārsūdzēt apelācijas kārtībā apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no

sprieduma paziņošanas dienas.

Uzskatu, ka no tā, vai apelācijas

sūdzības iesniegšanas termiņā ietilpst svētku dienas, var būt

atkarīgs tas, vai termiņš ir pietiekams tiesību uz aizstāvību

īstenošanai.