Satversmes tiesas tiesneša Artūra Kuča atsevišķās domas lietā Nr. 2021-41-01 "Par likuma "Par tiesu varu" 55. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam"

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesiskas

valsts principa būtiska sastāvdaļa ir tiesiskā noteiktība. Ar

vienveidīgu tiesu praksi tiek nodrošināta taisnīguma principa

ievērošana, tiesiskā noteiktība un veicināta sabiedrības

uzticēšanās tiesām (sk. Satversmes tiesas

2018. gada 15. marta sprieduma lietā

Nr. 2017-16-01 16.1.3. punktu).

Arī apstrīdētās normas satversmības izvērtēšanas metodoloģijai

un konsekventai tās piemērošanai ir būtiska nozīme. Tādā veidā

tiesas spriešanā tiek nodrošināta tiesiskā noteiktība. Pārzinot

Satversmes tiesas izstrādātās metodoloģijas, atbilstoši kurām tā

izvērtē apstrīdēto normu satversmību, persona var saprātīgi

paredzēt, kas tieši tās lietā varētu tikt vērtēts un attiecīgi

kam tai ir jāpievērš īpaša uzmanība, veidojot savu

argumentāciju.

Tiesu prakses vienveidība ir svarīga tāpēc, ka nekonsekvence

tās izvēlē var ietekmēt pieteikuma virzību Satversmes tiesā.

Proti, pieteikumam, ar kuru persona vēršas Satversmes tiesā, ir

izvirzītas noteiktas prasības. Viena no tām atbilstoši Satversmes

tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktam ir

juridiskā pamatojuma norādīšana. Ar pieteikuma juridisko

pamatojumu saprot juridisko argumentāciju, ar kuru pamatota

apstrīdētās normas iespējamā neatbilstība pieteikumā norādītajai

augstāka juridiska spēka tiesību normai. Saskaņā ar Satversmes

tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu

kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja pieteikums

neatbilst šā likuma 18. panta prasībām. Lietas ierosināšana

var tikt atteikta arī tad, ja pieteikuma juridiskajā pamatojumā

ir trūkumi, kas radušies tā iemesla dēļ, ka persona kļūdaini

izvēlējusies savu argumentāciju veidot pēc vienas vai otras

apstrīdēto normu satversmības izvērtēšanas metodoloģijas.

Uzskatu, ka Spriedums ir radījis tiesisko nenoteiktību

jautājumā par Satversmes tiesas judikatūru absolūtā aizlieguma

lietās, kā arī par to, kā katrā konkrētajā gadījumā tiks vērtēts

pieteikuma juridiskais pamatojums un attiecīgi kāda būs šā

pieteikuma tālāka virzība Satversmes tiesā.

Satversmes tiesas tiesnesis

A. Kučs

Rīgā 2022. gada 23. decembrī