4. pants

Pat ja apstrīdētajās normās ietvertais

pamattiesību ierobežojums būtu noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu, uzskatu, ka tas neatbilst arī samērīguma

principam, jo likumdevējs nav nodrošinājis līdzsvaru starp valsts

valodas lietojuma veicināšanu un pie mazākumtautībām piederošu

izglītojamo tiesībām uz savas valodas, kā arī etniskās un

kultūras savdabības saglabāšanu un attīstīšanu privātajās

izglītības iestādēs.

Spriedumā vairākkārt norādīts, ka apstrīdētās normas sekmē

vienotas skolas izveidi, proti, vienotas izglītības nodrošināšanu

valsts valodā, lai tādējādi izskaustu izglītības iestāžu

segregāciju. Piekrītu, ka arī privātajās izglītības iestādēs,

kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu, izglītojamiem

ir jāapgūst pienācīga valsts valodas prasme. Ja iepriekšējā

izglītības ieguves valodas reformas posmā noteiktā valsts valodas

un mazākumtautības valodas lietojuma proporcija nenodrošināja

pienācīgu valsts valodas prasmi, likumdevējs varēja izvērtēt

nepieciešamību šo proporciju mainīt. Tomēr nepiekrītu koncepta

"vienota skola" attiecināšanai uz privātajām

mazākumtautību izglītības iestādēm.

Minoritāšu konvencijas 13. pants paredz pie

mazākumtautībām piederošo personu tiesības izveidot un vadīt

privātas izglītības un apmācības iestādes. No šā panta un

Minoritāšu konvencijas būtības izriet, ka pie mazākumtautībām

piederošās personas savas izglītības iestādes veido tāpēc, lai

saglabātu un attīstītu mazākumtautības valodas, kultūras un

etnisko savdabību. Arī Konsultatīvā komiteja uzsvērusi, ka

mazākumtautības valodai ir būtiska nozīme izglītības procesā

(sk. Konsultatīvās komitejas 2023. gada

9. oktobra ceturtā viedokļa par Latviju 145. punktu.

Pieejams: coe.int). Tātad Minoritāšu konvencijas

13. pantā ietverto tiesību jēga ir tādu izglītības iestāžu

veidošana, kuras no pārējām izglītības iestādēm atšķiras ar to,

ka nodrošina mazākumtautības valodas, kultūras un etniskās

savdabības saglabāšanu un attīstīšanu.

Mērķis iepriekš mazākumtautību izglītības programmas

īstenojušās privātās izglītības iestādes iekļaut vienotajā skolā,

uz tām attiecinot tādu pašu regulējumu kā uz valsts un pašvaldību

izglītības iestādēm un mazākumtautības valodas izmantošanu

pieļaujot tikai interešu izglītības nodarbībās, nonāk pretrunā ar

Minoritāšu konvencijas 13. pantā ietverto tiesību būtību.

Proti, apstrīdētās normas rada tādu situāciju, ka pie

mazākumtautībām piederošo personu dibinātās privātās izglītības

iestādes pēc būtības neatšķiras no valsts un pašvaldību

izglītības iestādēm. Sprieduma 36. un 37. punktā atzīts, ka

privātajām izglītības iestādēm joprojām ir pienācīgas iespējas

nodrošināt ar mazākumtautības valodas, kultūras un etnisko

savdabību saistītu saturu izglītības procesā - interešu

izglītības nodarbībās. Tomēr tikai un vienīgi interešu izglītības

īstenošanai pie mazākumtautībām piederošām personām nav

nepieciešams veidot izglītības iestādes, šādā nolūkā tās varētu

veidot, piemēram, interešu izglītības centrus. Ja mazākumtautības

valodas, kultūras un etnisko savdabību iespējams saglabāt un

attīstīt tikai interešu izglītības programmu ietvaros, tad pie

mazākumtautībām piederošām personām nav jēgas dibināt privātas

izglītības iestādes.

Līdz ar to uzskatu, ka likumdevējs mērķi veicināt valsts

valodas lietošanu un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo

tiesības uz savas valodas, etniskās un kultūras savdabības

saglabāšanu un attīstīšanu privātajās izglītības iestādēs nav

līdzsvarojis tādējādi, lai pie mazākumtautībām piederošajām

personām pēc būtības netiktu atņemtas to tiesības izveidot un

vadīt privātas izglītības iestādes.

Līdz ar to apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 114. pantam kopsakarā ar

112. panta pirmo teikumu.

Satversmes tiesas tiesnesis

A. Kučs

Rīgā 2024. gada 12. jūlijā