1. pants

Satversmes tiesa 2015. gada 21. decembrī pieņēma

spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 "Par 2014. gada 25. septembra

likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un

2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.

pantam un 106. panta pirmajam teikumam" (turpmāk -

Spriedums) un atzina 2014. gada 25. septembra likuma

"Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. pantu un 2014.

gada 30. oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā""

(turpmāk - apstrīdētās normas), ciktāl tie nenodrošina

maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī

advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās

nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 106. panta pirmajam

teikumam.

Piekrītu vairākumam no Spriedumā ietvertajām atziņām, tostarp

Sprieduma 21.2.2. punktā norādītajam. Tomēr nevaru piekrist

atsevišķiem Satversmes tiesas secinājumiem un uzskatu, ka

izskatāmajā lietā apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 106.

panta pirmajam teikumam bija jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 1.

pantā nostiprināto tiesiskās paļāvības principu.

Argumentējot savu viedokli, izmantošu Spriedumā lietotos

saīsinājumus.