Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa atsevišķās domas lietā Nr. 2015-03-01 "Par 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izskatāmā lieta ierosināta pēc konstitucionālajām

sūdzībām, ko iesnieguši vairāki advokāti un viens advokāta

palīgs, kuri vienlaikus pilda arī administratora pienākumus.

Spriedumā pamatoti atzīts, ka tiesību brīvi izvēlēties

nodarbošanos būtisks elements ir tiesības saglabāt esošo

nodarbošanos, kas ietver arī tiesības turpināt šo nodarbošanos

nākotnē. Tāpat no Sprieduma izriet, ka tiesību brīvi izvēlēties

nodarbošanos tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas

nodarbošanās un tās vienlaicīgi īstenot (sk. Sprieduma 14.2.

punktu). Satversmes tiesa arī secināja, ka advokāti pēc savas

kvalifikācijas, zināšanām un pieredzes atbilst kritērijiem, kas

personai ļauj Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā iegūt

tiesības veikt administratora pienākumus (sk. Sprieduma 19.

punktu). Izskatāmās lietas kontekstā tas nozīmē, ka ikvienam

no Pieteikumu iesniedzējiem ir tiesības saglabāt gan savu

advokāta, gan administratora nodarbošanos.

Satversmes tiesa ir atzinusi: tiesiskās paļāvības princips

paredz, ka indivīds var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību

normas pastāvību un nemainīgumu. Viņš droši var plānot savu

nākotni saistībā ar tiesībām, ko šī norma piešķīrusi (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā

Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2. punktu). Ja persona

kādas tiesības jau ir ieguvusi, tad personas paļāvība uz šo

tiesību saglabāšanu ir īpaši augsta un valsts iespējas šādu

paļāvību aizskart ir aprobežotas ar stingrākiem kritērijiem

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā

Nr. 2009-08-01 24. punktu).

Izskatāmajā lietā būtiski ir tas, ka konstitucionālās sūdzības

iesniegšanas brīdī un lietas izskatīšanas laikā katram no

Pieteikumu iesniedzējiem bija derīgs administratora sertifikāts

(sk. Sprieduma 2. un 17. punktu). Saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 16. panta pirmo un trešo daļu

administratora sertifikātu izsniedz uz divu gadu termiņu un tas

dod personai tiesības uzņemties un pildīt administratora

pienākumus. Tātad Pieteikumu iesniedzējiem bija tiesības saglabāt

advokāta un administratora nodarbošanās vismaz uz viņiem

izsniegtā administratora sertifikāta darbības termiņu. Apstrīdēto

normu spēkā stāšanās ierobežo tiesības saglabāt abas minētās

nodarbošanās neatkarīgi no administratora sertifikāta darbības

atlikušā termiņa. Pie šādiem apstākļiem tiesiskās paļāvības

princips būtiski ietekmē minēto tiesību īstenošanu. Arī

konstitucionālajās sūdzībās Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi par

tiesiskās paļāvības principa iespējamo pārkāpumu tika saistīti ar

viņu argumentiem par Satversmes 106. panta pirmajā teikumā

noteikto tiesību iespējamo aizskārumu (sk. Sprieduma 13.

punktu). No minētā izriet, ka izskatāmās lietas

pamatjautājums ir tiesību saglabāt esošās nodarbošanās

ierobežojuma izvērtēšana.

Līdz ar to uzskatu, ka izskatāmajā lietā Pieteikumu

iesniedzēju tiesiskā paļāvība ir cieši saistīta ar tiesībām

saglabāt esošās nodarbošanās un tāpēc Satversmes 106. panta

pirmajā teikumā noteikto tiesību ierobežojums ir izvērtējams

kopsakarā ar Satversmes 1. pantā nostiprināto tiesiskās paļāvības

principu.