3. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tai ir jāpārbauda,

vai konkrētajā gadījumā pastāv saudzējošāki līdzekļi pamattiesību

ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Konstatējot, ka ir kaut

viens pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats

atzīt, ka apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada

23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01

17.2. punktu). Tomēr saudzējošāks līdzeklis ir nevis

jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt

leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-01-01 14. punktu).

Spriedumā atzīts, ka pamattiesību ierobežojumam pastāv

saudzējošāki līdzekļi, kas, ņemot vērā ar noziedzīgo nodarījumu

apdraudētās intereses, mazāk ierobežotu personai Satversmes

106. pantā noteiktās pamattiesības (sk. Sprieduma

19.4. punktu). Proti, iespēja izvērtēt to, vai persona,

kura sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, drīkst

strādāt par pedagogu, ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti

tagad (sk. Sprieduma 19.3.2. punktu).

Satversmes tiesas nolēmumos vairākkārt jau ticis norādīts, ka

līdzeklis, kas personas tiesības ierobežo mazāk, bet vienlaikus

prasa nesamērīgi lielu ieguldījumu no valsts, tostarp prasa

papildu finanšu līdzekļus, nav uzskatāms par tādu, kas ļautu

sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 6. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2009-113-0106

19.2. punktu).

Individuāla izvērtēšana attiecībā uz visām personām, kas

sodītas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem ievērojami

palielinās Kvalitātes dienesta darba apjomu. Šāda izvērtējuma

nodrošināšanai neizbēgami būs nepieciešami darbinieki, kas to

vērtēs, kā arī papildu laiks un finanšu līdzekļi. Turklāt,

ievērojot to, ka Kvalitātes dienesta lēmums ir apstrīdams

Izglītības un zinātnes ministrijā, bet ministrijas lēmums -

pārsūdzams administratīvajā tiesā, palielināsies arī šo

institūciju darba apjoms. Ja, pēc Satversmes tiesas ieskata,

minētais līdzeklis ir saudzējošāks un var sasniegt noteiktos

leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē, tiesai bija jānorāda, kādēļ

tās līdzšinējā praksē izteiktā atziņa par līdzekļiem, kas prasa

papildu ieguldījumu no valsts, izskatāmajā lietā nav piemērojama.

Spriedumā tas nav ietverts.

Tādēļ uzskatu, ka Spriedumā par saudzējošāku atzītais

līdzeklis neļaus sasniegt ierobežojuma leģitīmos mērķus - citu

cilvēku tiesību aizsardzību, sabiedrības tikumības un labklājības

aizsardzību - tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti

šobrīd.

Satversmes tiesas tiesnesis

G. Kusiņš

Rīgā 2017. gada 8. decembrī