2. pants

Sprieduma 13. punktā ir analizēts Satversmes 1. un

101. panta, kā arī Hartas 5. panta tvērums. Šajā Sprieduma punktā

Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldības tiesības apspriest

paredzamās pašvaldības administratīvās teritorijas robežu

izmaiņas, citstarp noskaidrojot tās iedzīvotāju viedokli, ir

ietvertas Satversmes 101. pantā kopsakarā ar Hartas 5. pantu.

Šādam secinājumam varu piekrist tikai daļēji, jo uzskatu, ka šīs

pašvaldības tiesības neizriet no Satversmes 101. panta.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka Satversmes 1.

pants citstarp ietver arī pašvaldības principu, kas aptver

minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes

organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī (sal. sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008‑08‑0306 13.1. punktu un

2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016‑23‑03 15.1.

punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka pašvaldības

princips ir ietverts Satversmes 101. pantā (sal. sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

2017‑32‑05 11. punktu).

Uzskatu, ka Satversmes 101. pants citstarp ietver sevī

atsevišķu pašvaldības principa aspektu - personas pamattiesības

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties pašvaldību

darbībā. Personas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedzot

pašvaldībai savu viedokli, piemēram, par pašvaldības

administratīvās teritorijas robežu izmaiņām, īsteno tām

Satversmes 101. pantā noteiktās pamattiesības piedalīties

pašvaldību darbībā. Tomēr pašvaldība kā specifiska valsts

pārvaldes institūcija nevar būt par pamattiesību, tostarp

Satversmes 101. panta subjektu. Tādēļ nevaru piekrist tam, ka

pašvaldībai no Satversmes 101. panta izrietētu kādas

tiesības.

Līdz ar to nepiekrītu Satversmes

tiesas secinājumam, ka pašvaldības tiesības uzklausīt attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli par pašvaldības

administratīvās teritorijas robežu izmaiņām izriet arī no

Satversmes 101. panta.