3. pants

Sprieduma 15. punktā Satversmes tiesa izvērtēja

Aptaujas nolikuma juridisko dabu un nonāca pie secinājuma, ka

Aptaujas nolikums ir pašvaldības iekšējais normatīvais akts.

Satversmes tiesa šo secinājumu pamatoja ar Aptaujas nolikuma

pamatuzdevumu un mērķi organizēt Ikšķiles novada iedzīvotāju

viedokļa noskaidrošanu aptaujas veidā un to, ka Aptaujas nolikums

neuzliek Ikšķiles novada iedzīvotājiem pienākumu paust savu

viedokli. Satversmes tiesa arī norādīja, ka normatīvais akts

aplūkojams kopumā, un tas, ka Aptaujas nolikums satur atsevišķas

normas ar ārēju iedarbību, neietekmē šā akta juridisko dabu.

3.1. Tiesību zinātnē ir vispāratzīts, ka ārējās un

iekšējās tiesību normas ir savstarpēji nošķiramas, pamatojoties

uz konkrētiem juridiskiem kritērijiem, proti, pēc to adresātiem

un regulējamo tiesisko attiecību rakstura. Ārējās tiesību normas

regulē tiesiskās attiecības starp vairākiem tiesību subjektiem,

piemēram, indivīdu savstarpējās tiesiskās attiecības un indivīdu

tiesiskās attiecības ar valsti. Savukārt iekšējās tiesību normas

attiecas tikai uz valsts pārvaldes iekšējo organizāciju un nosaka

valsts pārvaldes institūciju uzdevumus, kā arī šo institūciju

izveidošanas un lēmumu pieņemšanas kārtību (sk., piemēram,

Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004,

57.-58. lpp.).

Minētie principi ir nostiprināti arī tiesību normās. Proti,

Administratīvā procesa likuma 1. panta piektā daļa noteic, ka

ārējais normatīvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta

noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī

starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības pamatlīgumi un uz to

pamata izdotie normatīvie akti. Savukārt šā panta sestā daļa

paredz, ka iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru

publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev

padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot

kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā

(instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.).

Līdzīgi arī ārējie un iekšējie normatīvie akti ir savstarpēji

nošķirami pēc to adresātiem un iedarbības, kas ir tieši atkarīga

no normatīvajā aktā ietverto tiesību normu rakstura. Vērtējumā

par normatīvā akta juridisko dabu izšķirošu nozīmi nevar piešķirt

tā "ietērpam" - nosaukumam vai noformējumam. Uzskatu,

ka normatīvā akta juridisko dabu nevar noteikt, arī balstoties uz

tā izdevēja nolūkiem vai normatīvā akta pamatuzdevumu un

mērķi.

Satversmes tiesai, konstatējot, ka Aptaujas nolikumā ir

ietvertas arī ārējās tiesību normas, bija jāanalizē šā apstākļa

ietekme uz Aptaujas nolikuma juridisko dabu un, vēl jo vairāk, uz

Satversmes tiesas pieeju un metodoloģiju, vērtējot apstrīdētā

rīkojuma likumību. Tā vietā Satversmes tiesa atzina visu Aptaujas

nolikumu par iekšējo normatīvo aktu, pamatojoties vienīgi uz

vispārīgiem apsvērumiem par tā pamatuzdevumu un mērķi. Savukārt

apstāklim, ka Aptaujas nolikumā ir ietvertas arī ārējās tiesību

normas, Spriedumā netika piešķirta nozīme. Turklāt Sprieduma

15.1. punktā Satversmes tiesa pamatoti norāda: "Ārējie

normatīvie akti ir vispārsaistoši, tie attiecas uz abstraktu

personu loku un piemērojami vairākkārt attiecībā uz nenoteiktām

personām. Turpretim iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību

subjekts izdod citstarp savas vai tam padotas institūcijas

iekšējās darbības organizēšanai. Šādi normatīvie akti ir saistoši

pašam izdevējam, tā struktūrvienībām un darbiniekiem, bet nav

saistoši trešajām personām (sal. sk. Satversmes tiesas 2018.

gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑32‑05 15.

punktu)." Taču pašas Satversmes tiesas secinājums, ka

Aptaujas nolikums, kas satur arī ārējās tiesību normas, atzīstams

par iekšēju normatīvo aktu, nonāk pretrunā ar minēto atziņu.

Uzskatu, ka Satversmes tiesa Spriedumā veica nepilnīgu

Aptaujas nolikuma juridiskās dabas izvērtējumu un izdarīja

secinājumu par tā juridisko dabu, kuram nav pienācīga pamatojuma.

Ņemot vērā Satversmes tiesas sprieduma un tajā ietverto atziņu

juridisko spēku (sk. Satversmes tiesas likuma 32. panta otro

daļu), šim Satversmes tiesas secinājumam var būt tālejošas

sekas.

3.2. Uzskatu, ka Aptaujas nolikumu, kas satur ne tikai

iekšējās tiesību normas, bet arī ārējās tiesību normas,

Satversmes tiesas procesā bija jāvērtē detalizētāk. Tam par

iemeslu ir ne tikai atšķirības starp ārējo un iekšējo normatīvo

aktu juridisko dabu, bet arī pašvaldību tiesību apjoms attiecībā

uz šo normatīvo aktu izdošanu, jo ārējos normatīvos aktus -

saistošos noteikumus - pašvaldības dome ir tiesīga izdot tikai uz

normatīvajos aktos paredzēta pilnvarojuma pamata (sk. likuma

"Par pašvaldībām" 14. panta trešo daļu).

Satversmes tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka tās uzdevums

atbilstoši tās kompetencei ir nodrošināt tādas tiesību sistēmas

pastāvēšanu, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiktu

novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka

juridiskā spēka tiesību normām (aktiem), kā arī dot savu

vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos jautājumos (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2008‑35‑01 11.2. punktu). Uzskatu, ka Satversmes tiesai

Spriedumā bija papildus jāvērtē apstrīdētā rīkojuma likumība

attiecībā uz Aptaujas nolikumā ietvertajām ārējām tiesību normām.

Vērtējot apstrīdētā rīkojuma likumību, ciktāl tas attiecas uz

Aptaujas nolikumā ietvertajām ārējām tiesību normām, Satversmes

tiesai bija jāpārbauda, vai Pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar

likumu bija tiesīga pieņemt šādas tiesību normas. Atzīstot visu

Aptaujas nolikumu par iekšējo normatīvo aktu, Satversmes tiesa

atstāja šo jautājumu bez ievērības, kā rezultātā Spriedums ir

nepilnīgs. Satversmes tiesas vērtējumam par šo aspektu varēja būt

ietekme arī uz Satversmes tiesas secinājumiem par apstrīdētā

rīkojuma likumību.

Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka

Spriedumā nav pilnvērtīgi izvērtēta Aptaujas nolikuma juridiskā

daba.

Satversmes tiesas tiesnesis G.

Kusiņš

Rīgā 2020. gada 29. maijā