5. pants

Rīgas dome bija pieļāvusi vairākus pārkāpumus.

Tomēr, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, uzskatu, ka pirms

likuma pieņemšanas galīgajā redakcijā vienīgais pastāvošais

pārkāpums, kuru faktiski konstatēja Saeimas atbildīgā komisija,

bija dalīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu

nenodrošināšana atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam

(sk. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2020. gada 14.

janvāra sēdes audioierakstu). Vienlaikus Saeimas atbildīgās

komisijas sēdē tika konstatēts, ka dalīto atkritumu

apsaimniekošanas pakalpojumus nenodrošina arī vairākas citas

pašvaldības (sk. turpat).

Pašvaldības domes atlaišana ir galējais līdzeklis. Lai to

piemērotu, Saeimai bija juridiski jāizvērtē, vai konkrētajā

situācijā citu risinājumu pašvaldības iedzīvotāju un visas

sabiedrības interešu aizsardzībai nav un attiecīgā rīcība ir

samērīga ar konstatēto pārkāpumu. Satversmes tiesa Spriedumā

vērtēja, vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā

pašvaldības darbības tiesiskuma kontroles līdzeklis bija

nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī, ņemot vērā visus

pašvaldības domes pieļautos pārkāpumus to kopsakarā (Sprieduma

25. punkts). Tomēr uzskatu, ka Satversmes tiesai bija jāvērtē,

vai pašvaldības domes atlaišana bija nepieciešams un samērīgs

pašvaldības darbības kontroles līdzeklis, lai novērstu joprojām

pastāvošu pārkāpumu. No Saeimas atbildīgās komisijas

audioieraksta nevar secināt, ka šāds izvērtējums tika veikts.

Uzskatu, ka Rīgas domes atlaišana nebija konkrētajā situācijā

nepieciešams un samērīgs pašvaldības darbības kontroles

līdzeklis, jo vienīgais pastāvošais pārkāpums, kuru faktiski

konstatēja Saeimas atbildīgā komisija, neradīja tādu kaitējumu

sabiedrības interesēm, kas prasītu piemērot šo galējo

līdzekli.

Līdz ar to uzskatu, ka Saeima, pieņemot apstrīdēto normu, ir

pārkāpusi pašvaldības un tiesiskuma principus.

Satversmes tiesas tiesnesis G.

Kusiņš

Rīgā 2020. gada 21. decembrī