6. pants

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai labums, ko

iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija

sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 21. punktu). Proti, ir

jānoskaidro lietā līdzsvarojamās likumiskās intereses un tas,

kurai no šīm likumiskajām interesēm un tiesībām būtu piešķirama

prioritāte (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra

sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 20. punktu).

Uzskatu, ka atbilstoši samērīguma testa metodoloģijai

izvērtējums par apstrīdēto normu atbilstību taisnīguma un

tiesiskās vienlīdzības principam izskatāmajā lietā bija veicams

tieši šajā samērīguma testa posmā, pārbaudot, vai likumdevējs ir

panācis taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm, no vienas

puses, un personas interesēm, no otras puses.

Ņemot vērā izskatāmās lietas sagatavošanas un izskatīšanas

laikā iegūto informāciju, uzskatu, ka Satversmes tiesa Spriedumā

pareizi piešķīrusi lielāku svaru taisnīgumam, nevis nodokļu

iekasēšanas efektivitātes apsvērumiem. Nelabvēlīgās sekas, kas

personai rodas apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību

ierobežojuma dēļ, ir lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma

gūst sabiedrība kopumā. Līdz ar to uzskatu, ka pamattiesību

ierobežojums neatbilst samērīguma principam un apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Satversmes tiesas tiesnesis G.

Kusiņš

Rīgā 2022. gada 21. janvārī