5. pants

Pārbaudot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa

izvērtē, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem,

indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu

tikpat iedarbīgi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 21. punktu).

Satversmes tiesa savā judikatūrā ir konsekventi atzinusi, ka

saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā

kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14. punktu, 2021. gada 28.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2020-29-01 24. punktu). Tiesas

kompetencē ir pārbaudīt to, vai nepastāv alternatīvi līdzekļi,

kas personu pamattiesības aizskartu mazāk (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr.

2017-07-01 19. punktu).

Ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru lietās, kas saistītas

ar nodokļa maksāšanas pienākuma radītu tiesību uz īpašumu

ierobežojumu, un izskatāmās lietas sagatavošanas un izskatīšanas

laikā iegūto informāciju, uzskatu, ka konkrētajā gadījumā

nepastāv alternatīvi līdzekļi, ar kuriem pamattiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu tikt sasniegts tādā pašā

kvalitātē.