3. pants

Spriedumā, atsaucoties uz Satversmes tiesas

judikatūrā konsekventi atzīto, pamatoti norādīts, ka, izvērtējot,

vai tiesību norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam, nepieciešams noskaidrot:

1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu

attieksmi pret šīm personām (personu grupām);

3) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu;

4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

princips (sk. Sprieduma 14. punktu).

Lai noskaidrotu, vai un kuras personu grupas atrodas vienādos

un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir

nepieciešams noteikt galveno šīs grupas vienojošo pazīmi (sk.

Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma

lietā Nr. 2015-10-01 17. punktu).

Uzskatu, ka, īpaši lietās, kas ierosinātas pēc

konstitucionālas sūdzības, personu grupu vienojošo pazīmju

precīza noteikšana ir iespējama tikai ciešā saistībā ar konkrētās

lietas faktiskajiem apstākļiem, jo atšķirīga attieksme izpaužas

tajos. Tāpēc personas (personu grupas) nav pamatoti aplūkot un

salīdzināt abstrakti vai atrauti no konkrētās situācijas

faktiskajiem apstākļiem. Šādās lietās jāvērtē visas objektīvi

konstatējamās vienojošās pazīmes un nav pamatoti aprobežoties ar

kādas vienas pazīmes konstatēšanu.

Arī Satversmes tiesa savā judikatūrā, vērtējot personu

(personu grupu) atrašanos vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos, pēc būtības izšķirošu lomu piešķīrusi

konkrētajiem apstākļiem. Piemēram, lietā Nr. 2015-11-03

Satversmes tiesa pamatoti secināja, ka abas personu grupas ir

salīdzināmas, jo tās var identificēt pēc noteiktiem kritērijiem,

tas ir, pēc tās vienojošu būtisku pazīmju kopuma, - abās grupās

ietilpstošie subjekti ir kapitālsabiedrības, kas darbojas vienā,

proti, skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumu tirgū, to

sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji aizvietojami, un tās ir

uzskatāmas par konkurentiem (sk. Satversmes tiesas

2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03

18. un 19. punktu).

Spriedumā secināts, ka Pieteikuma iesniedzēja un politiskās

partijas, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ir ieguvušas vairāk

nekā divus procentus vēlētāju balsu, atrodas atšķirīgos un

savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos, jo atšķiras to funkcijas

ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā.

Spriedumā norādīts, ka politiskās partijas, par kurām pēdējās

Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju,

atšķiras ar to, ka tās izsaka vēlētājiem piedāvājumus par

visaptverošu sabiedrības modeli (sk. Sprieduma

15.2. punktu). Tomēr izskatāmajā lietā bija būtiski, ka

visas politiskās partijas, kas iesniedza kandidātu sarakstus

Talsu novada domes vēlēšanām 2021. gadā, sacentās par

pārstāvības iegūšanu Talsu novada domē un tās nešaubīgi var

uzskatīt par konkurentiem.

Tādas politiskās partijas, kura pēdējās Saeimas vēlēšanās ir

ieguvušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu, lēmums

piedalīties konkrētas pašvaldības vēlēšanās un mērķis iegūt

pārstāvību kādas pašvaldības domē nav saistīts ar tās pārstāvību

Saeimā un Saeimas vēlēšanās izteikto piedāvājumu.

Tādejādi Spriedumā nav ņemti vērā konkrētie faktiskie apstākļi

un Spriedumā ietverto argumentu kopums nesniedz pamatojumu

secinājumam, ka pašvaldības domes vēlēšanu gadījumā Pieteikuma

iesniedzēja un politiskās partijas, kuras pēdējās Saeimas

vēlēšanās ir ieguvušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju

balsu, atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos

apstākļos.