7. pants

Lai izvērtētu, vai, nosakot atšķirīgu

attieksmi, ir ievērots samērīguma princips, jānoskaidro:

1) vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā

mērķa sasniegšanai; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama,

t.i., vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un

likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai

likumdevēja darbība ir samērīga jeb atbilstoša, t.i., vai labums,

ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk. Satversmes

tiesas 2015. gada 5. februāra sprieduma lietā

Nr. 2014-03-01 21. punktu).

7.1. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2014. gada 7. februāra sprieduma lietā

Nr. 2013-04-01 26. punktu).

Valsts budžeta finansējuma piešķiršana politiskajām partijām

stiprina politisko partiju sistēmu, un līdz ar to apstrīdētā

norma ir vērsta uz demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību.

Piešķirot valsts budžeta finansējumu tādām politiskajām partijām,

kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ir ieguvušas vairāk nekā divus

procentus vēlētāju balsu, tiek stiprinātas tās politiskās

partijas, kas saņem lielāku pilsoņu atbalstu Saeimas vēlēšanās.

Piešķirot politiskajām partijām, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās

ir ieguvušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu, valsts

budžeta finansējumu arī par pašvaldību vēlēšanām, tās papildus

tiek mudinātas piedalīties pašvaldību vēlēšanās un būt aktīvas

arī laika periodā starp Saeimas vēlēšanām. Ja šādas politiskās

partijas piedalās pašvaldību vēlēšanās un saņem vēlētāju balsis

tajās, tās var rēķināties, ka par katru pašvaldību vēlēšanās

iegūto balsi saņems papildu valsts budžeta finansējumu.

Līdz ar to uzskatu, ka likumdevēja izraudzītais līdzeklis ir

piemērots atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa sasniegšanai.

7.2. Izvērtējot, vai likumdevēja rīcība, ar

apstrīdēto normu paredzot atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmām

personu grupām, bija nepieciešama, jānoskaidro, vai šādas

attieksmes leģitīmo mērķi likumdevējs varēja sasniegt ar

līdzekļiem, kas ir saudzējošāki attiecībā uz indivīda tiesībām un

likumiskajām interesēm (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

29. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-25-01

13. punktu).

Saeima ir norādījusi, ka apstrīdētās normas un Partiju

finansēšanas likuma mērķis kopumā esot nodrošināt lielāku

politisko partiju finansiālo atbalstu un stabilu politisko

partiju sistēmu (sk. Sprieduma 3. punktu). Arī

Tieslietu ministrija tiesas sēdē norādīja, ka Partiju

finansēšanas likumā kritēriji tika izstrādāti, lai veicinātu

politisko partiju, kas piedalās Saeimas vēlēšanās, iespējas

kvalificēties valsts finansējumam (sk. 2022. gada

16. novembra tiesas sēdes stenogrammu).

Vērtējot to, vai atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi

likumdevējs varēja sasniegt ar līdzekļiem, kas ir saudzējošāki

attiecībā uz indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm, jāņem

vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai

tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā

pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2016-11-01 21.1. punktu). Uzskatu, ka cita,

alternatīva valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtība

nonāktu pretrunā ar likumdevēja definētajiem politisko partiju

finansēšanas mērķiem un līdz ar to atšķirīgās attieksmes

leģitīmais mērķis netiktu sasniegts vismaz tādā pašā

kvalitātē.

Tādējādi uzskatu, ka atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi

likumdevējs nevarēja sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un

likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

7.3. Noskaidrojot, vai atšķirīgā attieksme ir

samērīga jeb atbilstoša, Satversmes tiesa pārbauda, vai labums,

ko no šādas attieksmes gūst sabiedrība, ir lielāks par personas

tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu (sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2017-35-03 17. punktu).

Vērtējot apstrīdētās normas satversmību, jāņem vērā tiesību

nozare, kurā tā ietilpst. Likumdevēja rīcības brīvība konkrēta

jautājuma regulēšanā var būt plašāka vai šaurāka, un Satversmes

tiesai ir jāvērtē, vai Saeimas izmantotās rīcības brīvības apjoms

atbilst Satversmē noteiktajam (sal. sk.

Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma

lietā Nr. 2006-04-01 15.2. un

15.3. punktu).

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā ir vairāk kā 50

politisko partiju un papildus tam vismaz 10 politiskās partijas

atrodas likvidācijas procesā (sk.: Informācija par politisko

partiju biedru skaitu. Pieejams: ur.gov.lv). Uzskatu, ka no

Satversmes, it īpaši Satversmes 91. panta vai Satversmes

102. panta, nevar izsecināt likumdevēja pienākumu no valsts

budžeta finansēt ikvienu izveidotu politisko partiju un

nodrošināt valsts budžeta finansējumu ikvienas politiskās

partijas, tajā skaitā politiskās partijas "Mēs - Talsiem un

novadam", darbības uzturēšanai.

Valsts budžeta ienākumus veido nevis kādas vienas pašvaldības

teritorijā esošu nodokļu maksātāju iemaksas, bet gan visas valsts

nodokļu maksātāju iemaksas. Šādos apstākļos likumdevējs ir

tiesīgs, balstoties arī uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem,

izvēlēties no valsts budžeta stiprināt nacionālā līmeņa

politiskās partijas. Proti, tās politiskās partijas, kas Saeimas

vēlēšanās ir pierādījušas pietiekošu atbalsta līmeni

sabiedrībā.

Spriedumā pamatoti norādīts uz Eiropas Padomes komisijas

"Demokrātija caur tiesībām" un ANO augstā cilvēktiesību

komisāra atziņām par valsts finansējuma piešķiršanu tām

politiskajām partijām, kas ieguvušas pārstāvību parlamentā vai

uzrādījušas nozīmīgus rezultātus parlamenta vēlēšanās. Arī

vairākumā Eiropas Savienības valstu partiju finansēšana ir

saistīta ar kritēriju - pārstāvība parlamentā (sk. Sprieduma

15.1. punktu).

Likumdevēja izšķiršanās, kas balstīta tiesībpolitiskos

apsvērumos, kādas politiskās partijas finansēt no valsts budžeta

finanšu līdzekļiem, ietver arī zināmu rīcības brīvību attiecībā

uz kārtību, kādā tās tiek finansētas. Likumdevēja izvēlētais

risinājums, ka politiskā partija, par kuru pēdējās Saeimas

vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, saņem

noteiktu valsts budžeta finansējumu apjomu arī par vēlētāju

balsīm, kas iegūtas pašvaldības domes vēlēšanās, balstās uz

objektīviem un saprātīgiem argumentiem. Šāds risinājums dod

iespēju arī laikā starp Saeimas vēlēšanām sabiedrībai

pārliecināties par noteiktas teritorijas (pašvaldības) vēlētāju

atbalsta esību šādām politiskajām partijām un papildus valsts

finanšu līdzekļu piešķiršanu to darbībai. Tādejādi šāds

risinājums dod labumu sabiedrībai un labums, ko iegūst

sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām

interesēm nodarīto zaudējumu.

Likumdevējs, nosakot atšķirīgu attieksmi valsts budžeta

finansējuma politiskajām partijām piešķiršanas kārtībā, ir

ievērojis samērīguma principu un nav pārkāpis Satversmes

91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības

principu.

Līdz ar to uzskatu, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesas tiesnesis G.

Kusiņš

Rīgā 2022. gada 29. decembrī