Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa atsevišķās domas lietā Nr. 2022-31-03 "Par Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta un 3. pielikuma 7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa jau ir atzinusi: lai noteiktu, vai

un kuras personu grupas atrodas pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos, tai ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv

kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka šādas personu grupas

neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sal. sk.

Satversmes tiesas 2013. gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2012-14-03 17.2. punktu).

Uzskatu, ka izskatāmajā lietā ir konstatējamas vairākas

atšķirības pirmsskolas izglītības pedagoga un vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darbā,

kas ir būtiskas un nepārprotami norāda uz to, ka minētās personu

grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos.

Tā, piemēram, ir konstatējamas atšķirības pirmsskolas

izglītības pedagogiem un vispārējās pamatizglītības un vispārējās

vidējās izglītības pedagogiem Noteikumu Nr. 569 2. un 5. punktā

izvirzītajās profesionālās kvalifikācijas prasībās. Šo atšķirību

dēļ persona ar pirmsskolas izglītības pedagoga profesionālo

kvalifikāciju ir tiesīga strādāt pamatizglītības pakāpē

sākumskolas posmā, taču nav tiesīga strādāt, piemēram, vispārējās

vidējās izglītības pakāpē. Savukārt, persona, kuras profesionālā

kvalifikācija atbilst konkrētai pamatizglītības vai vidējās

izglītības pakāpei, pirmsskolas izglītības pakāpē ir tiesīga

strādāt tikai tad, ja apgūta profesionālās kompetences pilnveides

programma pirmsskolas saturā un didaktikā. Profesionālās

kvalifikācijas prasības, manuprāt, ir būtiskas, jo attiecas tieši

uz personas piemērotību veikt noteiktu darbu.

Tāpat atšķiras arī izmantotās metodes un paņēmieni mācību

procesa organizēšanā pirmsskolas izglītības pakāpē un vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Proti,

pirmsskolas izglītības pakāpē mācību organizācijas forma ir

rotaļnodarbība, savukārt vispārējās pamatizglītības pakāpē un

vispārējās vidējās izglītības pakāpē mācību organizācijas forma

ir mācību stunda konkrētos mācību priekšmetos. Turklāt, tā kā

atšķirības mācību priekšmetu apguves metodikā, mācību līdzekļos

un izglītojamo iesaistē mācību procesā kļūst arvien

ievērojamākas, izglītojamam pārejot augstākā vispārējās

izglītības pakāpē, uzskatu, ka mācību process pirmsskolas

izglītības pakāpē, kas noris rotaļnodarbības formā, ir

acīmredzami atšķirīgs no mācību procesa vispārējās vidējās

izglītības pakāpē.

Visbeidzot, būtiskas atšķirības ir konstatējamas arī

pirmsskolas izglītības pakāpē un vispārējās pamatizglītības un

vispārējās vidējās izglītības pakāpē sasniedzamajos izglītības

mērķos, kā arī pedagogiem noteiktajos pamatuzdevumos un to

nozīmīgumā katrā no minētajām izglītības pakāpēm.

Secinot, ka pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās

pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības

pedagogi veic vienādas vērtības darbu, Satversmes tiesa Sprieduma

16.4. punktā uzsver: tā kā pieeja izglītības saturam ir

mainījusies, bērnam jau pirmsskolas izglītības pakāpē ir jāapgūst

caurviju prasmes, zināšanas, izpratne un pamatprasmes dažādās

mācību jomās, lai šis mācību process sekmīgi turpinātos un

padziļinātos vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības posmos. Tomēr, neskatoties uz šīm izmaiņām, joprojām

pastāv būtiskas atšķirības pirmsskolas izglītības pedagogu,

vispārējās pamatizglītības pedagogu un vispārējās vidējās

izglītības pedagogu darbā, kas Spriedumā nav detalizēti

izvērtētas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepiekrītu Satversmes tiesas

secinājumam, ka pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās

pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības

pedagogi veic vienādas vērtības darbu. Tādējādi uzskatu, ka

minētās personu grupas neatrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Līdz ar to tiesvedība daļā par

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam bija izbeidzama un šādos apstākļos lietā bija

nepieciešams vērtēt apstrīdēto normu atbilstību arī Satversmes

107. pantam.

Satversmes tiesas tiesnesis G.

Kusiņš

Rīgā 2023. gada 30. jūnijā