Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa atsevišķās domas lietā Nr. 2022-41-01 "Par likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas un 8. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saeima Likumu pieņēma pēc tam, kad likums

"Par valsts budžetu 2022. gadam" jau bija pieņemts

un stājies spēkā. Pieņemts un stājies spēkā bija arī Pieteikuma

iesniedzējas - Daugavpils valstspilsētas - budžets.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, pieņemot kādu likumu vai

citu lēmumu, kas saistīts ar izmaksām no valsts kases, Saeimai

jārēķinās ar pastāvošo budžetu, un "ja Saeima pieņem lēmumu,

kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā

jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus"

(sk. Satversmes tiesas 1998. gada

27. novembra sprieduma lietā Nr. 01-05(98) secinājumu

daļas 1. punktu).

Uzskatu, ka Satversmes 66. panta otrā daļa un pašvaldību

finanšu autonomijas princips veido iekšēji saskaņotu sistēmu un

pēc būtības izvirza līdzīgas prasības. Proti, ja pēc valsts

budžeta pieņemšanas tiek pieņemts likums, kura izpilde saistīta

ar tajā neparedzētiem izdevumiem, tad Saeimai jānosaka arī

līdzekļi, ar kuriem segt šādus izdevumus. Tāpat ikvienam

likumdevēja pašvaldībai uzdotajam uzdevumam jāseko atbilstošam

finansējumam vai ienākumu avotam, lai pašvaldības budžetam segtu

papildu izdevumus.