5. pants

Nevar būt šaubu, ka valsts nepārtrauktības

princips uzliek pienākumu valstij, t. sk. pašvaldībām.

Tomēr, kā tas izriet no lietas materiāliem, apstrīdēto normu

izskatīšanas gaitā tika konstatēts, ka šāda likumprojektā

ietvertā demontāžas pienākuma izpildei līdz noteiktajam termiņam

- ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim - valsts

budžetā finanšu līdzekļi nav ieplānoti. Proti, Saeimas Izglītības

kultūras un zinātnes komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāve

norādīja, ka valsts budžetā šāds finansējums nav paredzēts. Reizē

finanšu ministra atsauksmē par likumprojektu, atsaucoties uz

Satversmes 66. pantā noteikto Saeimas pienākumu paredzēt

nepieciešamos finanšu līdzekļus, arī norādīts, ka likuma

"Par valsts budžetu 2022. gadam" budžeta resora

"74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā

pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem" ir nesadalīts finansējums.

Tādējādi var secināt, ka Finanšu ministrija bija norādījusi uz

iespējamo šādu izdevumu segšanas avotu.

Likuma izpildes gaitā valsts šos izdevumus sedza no līdzekļiem

neparedzētajiem gadījumiem (sk. Ministru kabineta

2022. gada 16. augusta noteikumu Nr. 516

"Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā

arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un

izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju

un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai"

10. punktu). Līdz ar to valsts segtā objektu demontāžas

izdevuma daļa tika finansēta no programmā 02.00.00 "Līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem" nesadalītā finansējuma.

Kā izriet no likumprojekta anotācijas, tika plānots, ka arī

pašvaldībām objektu demontāža bija jāsedz no līdzekļiem

neparedzētiem gadījumiem. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības

2022. gada budžetā neparedzētiem gadījumiem nebija ieplānots

nekāds finansējums (sk. Daugavpils domes 2022. gada

28. janvāra saistošos noteikumus Nr. 8 "Par

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības budžetu

2022. gadam").

Tomēr Satversmes tiesas vairākums uzskatīja, ka objektu

demontāžai bija izmantojami līdzekļi, kurus Pieteikuma

iesniedzēja jau ieplānojusi pilsētvides uzturēšanai un

sakārtošanai un kuri turklāt tika papildināti ar valsts un

privātpersonu līdzfinansējumu.

Uzskatot, ka Satversmes 66. panta otrā daļa un pašvaldību

finanšu autonomijas princips veido iekšēji saskaņotu sistēmu,

nevaru piekrist šādai pieejai, kas atšķirīgi traktē no valsts

budžeta nepieciešamo izdevumu segšanas kārtību un no pašvaldības

budžeta nepieciešamo izdevumu segšanas kārtību.

Kā otru faktoru, kas kopsakarā ar citiem ļaujot secināt, ka

pašvaldībai bija pieejams atbilstošs finansējums, Satversmes

tiesas vairākums norādīja šā pienākuma vienreizējo raksturu.

Uzskatu, ka ne Satversmes 66. panta otrā daļa, ne

pašvaldības finanšu autonomijas princips nav interpretējami tā,

ka tie neattiektos uz vienreizēju pienākumu. Arī Hartas noteikumi

šādos gadījumos nepieļauj atteikšanos no atbilstoša finansējuma

vai ienākumu avota.

Kā trešo faktoru finansējuma atbilstībai Satversmes tiesas

vairākums norādīja zemo finansiālo slogu, akcentējot, ka objektu

demontāžas izmaksas, kas Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai

bija jāsedz no saviem resursiem, ir līdzvērtīgas 0,018 procentiem

no iepriekš plānotajiem izdevumiem jeb 0,02 procentiem no

plānotajiem ienākumiem.

Varu piekrist Satversmes tiesas vairākumam, ka maznozīmīga

finansiālā ietekme automātiski nerada pašvaldību finanšu

autonomijas principa pārkāpumu, taču nevaru piekrist, ka šādas

ietekmes un finansiālā sloga novērtēšanai varētu tikt izmantota

metode - procenti no iepriekš plānotajiem izdevumiem vai metode -

procenti no plānotajiem ienākumiem. Finanšu autonomijas princips

vienādi izpaužas pret visām pašvaldībām, un šis princips nav

saprotams tā, kas tas ļauj nekompensēt izdevumus tām pašvaldībām,

kurām iepriekš plānotie izdevumi vai ienākumi ir bijuši lielāki

un attiecīgi jaunuzdotā uzdevuma ietekme, iespējams, procentuāli

mazāka.

Šādos apstākļos nevaru piekrist Satversmes tiesas vairākumam,

ka šo trīs Spriedumā norādīto faktoru summa ļauj secināt, ka

pašvaldībai bija pieejams atbilstošs finansējums, un uzskatu, ka

konkrētajos apstākļos Likuma 8. panta pirmā daļa neatbilst

Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam

teikumam.

Satversmes tiesas tiesnesis

G. Kusiņš

Rīgā 2023. gada 21. decembrī