Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2018-04-01 "Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Augstākās tiesas raksturotā problēma neizceļas no tiesiskā

regulējuma neesības, kā to pieteikumā norādījusi Augstākā tiesa,

bet gan no likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 6.

panta pirmās daļas otrā teikuma un Ministru kabineta 2010. gada

13. jūlija noteikumu Nr. 635 "Kārtība, kādā apseko un nosaka

neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un

sniedz informāciju par to" 6. punkta veidotās regulējuma

sistēmas.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 6. panta

pirmā daļa noteic, ka pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokļa

apmēru kārtējam taksācijas gadam paziņo nodokļa maksātājam

vai tā pilnvarotai personai līdz tā paša gada 15. februārim,

nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarotai personai

pēc norādītās adreses. Nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas

termiņš par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir

nākamā taksācijas gada 15. februāris." Savukārt,

saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumu Nr.

635 "Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās

lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju

par to" 6. punktu lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība

netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, ja

līdz kārtējā gada 1. septembrim tajā vismaz vienu

reizi nav veikta pļaušana, zāles novākšana vai sasmalcināšana

un izkliedēšana.

Tādējādi rodas Augstākās tiesas pieteikumā akcentētā tiesiska

rakstura problēma, ka nekustamā īpašuma īpašnieks tiek noteikts

par nodokļa parādnieku nodokļa papildlikmes apmērā

nākamajā taksācijas gadā, bet nodokļa papildlikmes

piemērošanas radītās saistības tiesiskās sekas tiek

attiecinātas uz iepriekšējo taksācijas gadu, t.i.,

tās gulstas uz nodokļa maksātāju, kurš par tādu bija iepriekšējā

taksācijas gada 1. janvārī. Ja nodokļa maksātājs iepriekšējā

taksācijas gada laikā mainās, vienalga par nodokļa papildlikmes

parādnieku tiek uzskatīts tas nodokļa maksātājs, kurš par tādu

bija iepriekšējā taksācijas gada 1. janvārī. Savukārt šis nodokļa

maksātājs ne vienmēr var ietekmēt lauksaimniecībā izmantojamās

zemes apstrādāšanu līdz kārtējā gada 1. septembrim, t.i., nodokļa

piemērošanas faktisko sastāvu.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 6. panta

pirmās daļas otrais teikums ietiecas jau izpildītās nodokļa

saistībās ar atpakaļvērstu spēku.