Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2018-04-01 "Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Nekustamā īpašuma nodoklim ir fiskāls mērķis - apmierināt

budžeta vajadzības. Savukārt paaugstinātam nekustamā īpašuma

nodoklim par lauksaimniecībā izmantojamas zemes neapstrādāšanu ir

arī sociāls mērķis - motivēt nekustamā īpašuma īpašnieku

apstrādāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet, ja tas to nedara

jeb rīkojas "sociāli nevēlami", apgrūtināt ar papildu

nodokļa saistību. Šāds nodoklis sasniegtu savu sociālo mērķi, ja

nodokļa maksātājs varētu pakārtot savu darbību nodokļa

regulējumam. Lai nodokļa maksātājs varētu pakārtot savu darbību

nodokļa regulējumam, nodokļa saistības noteikšanai jābūt tiesiski

paredzamai. Tiesiska paredzamība neaptver tikai iespēju

matemātiski aprēķināt nodokļa maksājumu, bet visupirms saprast,

vai un kā nodokļa maksātājam ir jāpakārto sava darbība.

Aplūkojamā gadījumā valsts ar nekustamā īpašuma nodokļa

papildlikmi ir iecerējusi sagaidīt no nekustamā īpašuma

īpašnieka, lai tas rīkotos sabiedrībā sociāli pieņemami un

apstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (vismaz reizi gadā

līdz kārtējā gada 1. septembrim tajā veiktu pļaušanu, zāles

novākšanu vai sasmalcināšanu un izkliedēšanu). Taču šādas

papildlikmes attiecināšana uz iepriekšējo taksācijas gadu

nesasniedz savu mērķi, ja nekustamā īpašuma īpašnieks

lauksaimnieciskā gada sākumā ir mainījies un tam vairs nav nekāda

tiesiska sakara ar sava bijušā īpašuma apsaimniekošanu. Tad

nodoklis kļūst vienkārši par fiskālu papildmaksājumu, kura

iestāšanos nodokļa maksātājs nevarēja paredzēt, jo tā

piemērošanas faktiskā sastāva apstākļus vairs nevarēja ietekmēt.

Citiem vārdiem sakot, nekustamā īpašuma īpašnieks, kurš

atsavinājis savu lauksaimniecībā izmantojamo zemi pavasarī, nav

vairs noteicējs pār tā apsaimniekošanu un stāvokli 1. septembrī,

bet tomēr atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma

nodokli" 6. panta pirmās daļas otrajam teikumam ir nodokļa

parādnieks par lauksaimniecības zemes neapstrādāšanu.

Šādas situācijas noregulējums ir netaisnīgs. Tiesību norma

nesamērīgi ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz

īpašumu.