8. pants

Satversmes tiesa atzina, ka "tiesas pieteikuma

gadījumā lietas izlemšanai nozīmīgi ir konkrētās lietas

apstākļi". Šāda tiesas atziņa sākotnēji norādīta

Satversmes tiesas 2013. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr.

2013-09-01 13.2. punktā un atkārtota 2017. gada 15. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2016-11-01 12.1. punktā. Satversmes tiesa arī

atzina, ka "tiesību normu nevar izprast ārpus tās

piemērošanas prakses". Sekojot šīm atziņām, Satversmes

tiesa aplūkojamā lietā arī izdarījusi secinājumu par

administratīvās lietas faktiem, ka pieteicēja administratīvajā

lietā varēja savlaicīgi veikt darbības, kas nepieciešamas, lai

novērstu iespējamās negatīvās sekas, kas izriet no papildlikmes

maksāšanas pienākuma.

Saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma

16. panta 1. punktu Satversmes tiesa, pārbaudot likuma atbilstību

Satversmei, izlemj tikai tiesību jautājumus. Satversmes tiesas

kompetencē nav izlemt tās attiecīgās lietas (civillietas,

krimināllietas, administratīvās lietas), kurā tiesa iesniegusi

pieteikumu, fakta jautājumus.

Zemāka juridiskā spēka tiesību normas pārbaudes un tiesību

normas interpretācijas mēraukla ir augstāka juridiskā spēka

tiesību norma un nevis kāda faktiskā gadījuma apstākļi. Turklāt

jāievēro, ka faktisko gadījumu daudzveidība Satversmes tiesai var

arī nebūt zināma. Administratīvajā tiesā var tikt iesniegti

pieteikumi arī citās lietās par nekustamā īpašuma nodokļa

papildlikmes maksāšanu, kurās faktiskie apstākļi var būt

atšķirīgi no konkrētās administratīvās lietas, kurā Augstākā

tiesa iesniedza pieteikumu. Ja, sniedzot likuma normas

interpretāciju, Satversmes tiesa vadīsies no individuālas lietas

faktiskajiem apstākļiem, tā riskē nesniegt tādu tiesību normas

saistošu interpretāciju, kura izmantojama un piemērojama visos

nenoteikta skaita gadījumos.

Tādējādi tiesību normu konkrētās kontroles gadījumā Satversmes

tiesai nav nozīmīgi konkrētās lietas apstākļi, kurā tiesa

iesniegusi pieteikumu. Tiesa, noskaidrojot tiesību normas saturu,

nevar vadīties no tiesību piemērošanas prakses. Tiesību

piemērošanas prakse ir tikai tiesību palīgavots. Tiesību

piemērošanas prakse var būt kļūdaina. Ja Satversmes tiesa tiesību

normas saturu noskaidrotu pēc kļūdainas normas piemērošanas

prakses, tā atrastos kļūdainu priekšstatu varā.

Tiesnesis J. Neimanis

Rīgā 2018. gada 1. novembrī