Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2018-04-01 "Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam"

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesas secinājumu par apstrīdētā regulējuma

atbilstību Satversmei izšķīra Lauku atbalsta dienesta

paskaidrojums, ka tā izdotā iekšējā kārtība paredzot par

neapstrādātu lauksaimniecības zemi atzīt tikai tādu, kurā nevis

vismaz vienu reizi gadā nav veikta pļaušana, zāles novākšana vai

sasmalcināšana un izkliedēšana (atbilstoši Ministru kabineta

2010. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 635 "Kārtība, kādā

apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes

platību un sniedz informāciju par to" 6. punktam), bet gan

kurā vairāk kā gadu netiek veikta pļaušana, kura sāk aizaugt ar

koku vai krūmu atvasēm vai jau ir aizaugusi. Tas nozīmējot, ka

nekustamā īpašuma nodokļa parādnieks, kas par tādu uzskatāms

taksācijas gada 1. janvārī, var apzināties, ka nākamajā

taksācijas gadā saņems nodokļa rēķinu papildlikmes apmērā.

Satversmes tiesa nav ievērojusi, ka Lauku atbalsta dienesta

iekšējo pārvaldes priekšrakstu normas ir atšķirīgas no tā, ko

noteicis Ministru kabinets ar ārēju normatīvo aktu. Manuprāt,

Satversmes tiesas priekšstatam par tiesību sistēmu jāveidojas no

ārēju tiesību normu radītās tiesību sistēmas, jo tieši tās rada

personai tiesiskas sekas.