1. pants

Satversmes tiesa ar spriedumu šajā lietā nolēma izvērtēt

apstrīdētās normas - Izglītības likuma 9. panta 1.1

daļas - atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

Satversme) 91. panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114. pantam

citas lietas - lietas Nr. 2018-22-01 - ietvaros. Šāds lēmums ir

pretrunā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 30.

pantu. Šajās normās noteikts tiesas pienākums izspriest lietu.

Tiesai ir pienākums taisīt spriedumu lietā, ja vien pastāv visi

priekšnoteikumi pieteikuma pieļaujamībai un nepastāv tiesiski

šķēršļi tiesvedībai, proti, ja:

a. lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;

b. iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;

c. pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma

18.-19.3 panta prasībām;

d. pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;

e. tiesas spriedums ir nepieciešams pieteikuma iesniedzēja

tiesību aizsardzībai (tiesību normu konkrētās konstitucionālās

kontroles gadījumā) vai pastāv objektīva publiska interese

(tiesību normu abstraktās kontroles gadījumā).

Tā kā pieteikums daļā par apstrīdētās normas - Izglītības

likuma 9. panta 1.1 daļas - atbilstību Satversmes 91.

panta otrajam teikumam, 112. pantam un 114. pantam bija

pieļaujams, Satversmes tiesai bija pienākums izspriest lietu arī

šajā daļā.

Tiesas lēmums izskatīt lietas Nr. 2018-12-01 prasījumu lietas

Nr. 2018-22-01 ietvaros ir pretrunā ar Satversmes tiesas likuma

1. panta otro daļu. Nedz Satversme, nedz Satversmes tiesas likums

neparedz tādu procesuālo darbību - prasījuma izvērtēšana citā

lietā. Satversmes tiesas likuma 22. panta sestā daļa procesuālās

efektivitātes jeb lietderības mērķu labad noteic iespēju lietas

sagatavošanas laikā lietu sadalīt vai lietas apvienot, taču ne

tiesības pieņemt lēmumu par prasījuma nodošanu izvērtēšanai citas

lietas ietvaros. Satversmes tiesas likums neparedz, ka atsevišķa

tiesneša referenta atteikšanās apvienot lietas būtu pamats

prasījuma neizspriešanai lietā, tādēļ argumentam, ka tiesnesis

2019. gada 13. februārī pieņēmis lēmumu lietā Nr. 2018-22-01

neapvienot šo lietu ar lietu Nr. 2018-12-01, nav juridiskas

nozīmes. Tiesai bija jāievēro, ka Satversmes tiesa pilnā sastāvā

rīcības sēdē atzina lietu Nr. 2018-12-01 par sagatavotu visos

aspektos un tādu to arī nodeva izskatīšanai tiesas sēdē ar lietas

dalībnieku piedalīšanos.

Tiesas lēmums izskatīt lietas Nr. 2018-12-01 prasījumu par

apstrīdētās normas - Izglītības likuma 9. panta 1.1

daļas - atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam, 112.

pantam un 114. pantam lietas Nr. 2018-22-01 ietvaros pārkāpj

lietas dalībnieka - pieteikuma iesniedzēja jeb 20 Saeimas

deputātu - tiesības uz pieeju Satversmes tiesai. Lietā Nr.

2018-22-01 attiecīgajiem Saeimas deputātiem nav lietas dalībnieka

procesuālā statusa, tie nevar īstenot tiesības sniegt

paskaidrojumus, iepazīties ar lietas materiāliem, iesniegt

pierādījumus un izmantot citas lietas dalībnieka procesuālās

tiesības. Tāpat tie nevarētu turpināt prasījuma uzturēšanu tādā

gadījumā, ja, piemēram, lietas Nr. 2018-22-01 dalībnieki -

konstitucionālās sūdzības iesniedzēji - izvēlētos konstitucionālo

tiesvedību lietā neturpināt. Lieta Nr. 2018-22-01 tika ierosināta

pēc personas konstitucionālās sūdzības. Tiesvedība šādā lietā ir

atkarīga no personas lēmumiem. Atbilstoši dispozitivitātes

principam persona var arī atteikties no tiesvedības turpināšanas.

Tādā gadījumā tiesvedība lietā ir izbeidzama, ja vien lieta jau

netika ierosināta, atzīstot, ka konstitucionālās sūdzības

izskatīšana ir vispārsvarīga. Taču lieta Nr. 2018-22-01 netika

ierosināta vispārsvarīgu iemeslu dēļ. Tieši tādēļ Satversmes

tiesas likums paredz skaidru kārtību, kādā lietā esošie prasījumi

apvienojami, sadalāmi un izspriežami. Lēmums izskatīt lietas Nr.

2018-12-01 prasījumu lietas Nr. 2018-22-01 ietvaros neatbilst šai

kārtībai.