2. pants

Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2018. gada 22. marta

likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta otro

daļu, 3. panta pirmo un otro daļu un 2018. gada 22. marta likuma

"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. pantu par

atbilstošu Satversmes 114. pantam. Satversmes 114. pants noteic,

ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības

saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Uzskatu, ka Satversmes 114. pantā noteiktās pamattiesības ar

iepriekšminētajām apstrīdētajām Izglītības likuma normām nav

skartas. Satversmes 114. pantā noteikto pamattiesību saturā

neietilpst tik plašas pie mazākumtautības piederošu personu

tiesības kā tiesības prasīt, lai valsts tām nodrošinātu iespēju

iegūt vidējo izglītību mazākumtautības valodā, uzturētu valsts

vai pašvaldību skolas izglītības iegūšanai mazākumtautību

valodās. Kā pamatoti norādījusi Satversmes tiesa, šādas tiesības

neizriet arī no Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu

aizsardzību. Tādējādi valsts var regulēt to, vai un kādā apjomā

mācību saturs apgūstams valsts valodā, ja vien mazākumtautībām ar

to pastarpināti netiek likti šķēršļi to valodas, etniskās un

kultūras savdabības saglabāšanai un attīstīšanai. Savukārt

Vispārējās izglītības likuma 43. panta otrā daļa, kas pieļauj, ka

vidējās izglītības programmā papildus var ietvert valsts

vispārējās vidējās izglītības standartā neminētus mācību

priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības dzimto valodu un ar

mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā

saistītu mācību saturu, acīmredzami atbilst Satversmes 114.

pantam, jo tādējādi valsts sekmē mazākumtautību tiesības saglabāt

un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Tā kā

apstrīdētās Izglītības likuma normas neskar Satversmes 114. panta

saturu, tiesvedība lietā par Satversmes 114. panta aizskārumu

šajā daļā bija izbeidzama.

Tiesnesis J. Neimanis

Rīgā 2019. gada 7. maijā