6. pants

Atbilde, vai likumā "Par pašvaldībām"

noregulētā publiskās apspriešanas forma, kas paredzēta

teritorijas robežu grozīšanas gadījumā, attiecas uz lietā

izskatāmo gadījumu, ir atkarīga no citiem apsvērumiem. Likuma

"Par pašvaldībām" 61.1 pants tika iekļauts

likumā reizē ar pašvaldību teritoriālo reformu, kas norisinājās

uz Administratīvi teritoriālās reformas likuma pamata.

Administratīvi teritoriālās reformas likuma 13. pants paredzēja,

ka, veicot administratīvi teritoriālo reformu, attiecīgās

vietējās pašvaldības noskaidro iedzīvotāju viedokli par novada

izveidošanu, bet likuma "Par pašvaldībām"

61.1 pants noteica kārtību, kādā viedoklis

noskaidrojams. Likumi sistēmiski saskaņoti noteica, ka pašvaldība

noskaidro iedzīvotāju viedokli par pašvaldību administratīvi

teritoriālo reformu, organizējot publisko apspriešanu.

Likumprojekta, ar kuru ieviests likuma "Par

pašvaldībām" 61.1 pants, anotācijā norādīts, ka

šāda publiskās apspriešanas kārtības noteikšana nepieciešama, jo

nav noteikti pašvaldību iedzīvotāju aptauju izsludināšanas un

organizācijas pamatprincipi.

Administratīvi teritoriālās reformas likums ir zaudējis spēku,

tomēr ar likuma "Par pašvaldībām" 61.1 pantu

ieviestais publiskās apspriešanas institūts un norises

kārtība ir spēkā.

Izmaiņas pašvaldību administratīvajās teritorijās var notikt

gan brīvprātīgi, pašvaldībām savstarpēji vienojoties, gan

piespiedu kārtā ar likumu publisko interešu labad.

Ja publiskā apspriešana ir organizējama pat tad, kad pašvaldības

brīvprātīgi izlemj apvienoties, tad piekrītu pieaicinātās

personas R. Baloža viedoklim, ka šāda iedzīvotāju uzklausīšanas

forma būtu izmantojama arī tad, kad valsts izlemj ar likumu

apvienot vairākas pašvaldības. Lai arī šādā gadījumā likumi

neprasa valstij obligāti organizēt iedzīvotāju uzklausīšanu

publiskās apspriešanas vai referenduma formā, tomēr pašvaldības,

ja to vēlas, var uzklausīt iedzīvotāju viedokli, un, piekrītot

ministra norādītajai pozīcijai rīkojumā, atbilstošā iedzīvotāju

viedokļa uzklausīšanas forma ir publiskā apspriešana. Pirmkārt,

notiek patiesa nevis imitēta pašvaldības administratīvi

teritoriālās reformas apspriešana, t.i., diskusijai tiek

piedāvāti jaunās pašvaldības administratīvās teritorijas

noteikšanas kritēriji: vai tiks izveidota vienota vides un dzīves

kvalitāte, paaugstināta teritoriālās pašpārvaldes efektivitāte,

nodrošināta vietējo iedzīvotāju piesaiste savai dzīvesvietai,

vietējā identitāte, vai tiks veicināti teritoriālā plānojuma

mērķi, stiprināta pašvaldības administratīvā spēja, samazinātas

atšķirības starp cieši apdzīvotiem centriem un nomalēm,

stiprināta sociālā palīdzība un atbalsts utt. Otrkārt,

apspriešana notiek ilgāku laiku (vismaz trīs nedēļas). Treškārt,

iedzīvotāji var izteikt savus viedokļus, kuri nav vienveidīgā

formā. Tas nodrošina, ka pašvaldības administratīvi teritoriālā

reforma tiek apspriesta saturiski, nevis šauri un primitīvi -

"vai esat par vai pret mūsu novada patstāvību".

Teorētiski, pašvaldības dome var arī organizēt aptauju formā

"vai esat par vai pret mūsu novada patstāvību", taču

iegūto rezultātu praktiskā nozīme būtu niecīga.