Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-17-05 "Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 25. aprīļa rīkojuma Nr. 1-2/59 "Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas "Ikšķiles novada balsojums" nolikuma darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam"

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ministrs rīkojumā atzina, ka pašvaldības nolikums

esot iekšējs normatīvais akts. Arī Satversmes tiesa atzina, ka

nolikums ir iekšējs normatīvais akts, jo tā mērķis bija regulēt

konkrēta pasākuma - iedzīvotāju aptaujas - norises kārtību un uz

šā pasākuma norises laiku izveidotas koleģiālās institūcijas

darba organizāciju, tas noteica pienākumus tikai domes

darbiniekiem un neuzlika Ikšķiles novada iedzīvotājiem juridiski

saistošu pienākumu piedalīties aptaujā un paust savu

viedokli.

Tam nevaru piekrist. Lai arī pašvaldības dome izdeva nolikumu

kā iekšēju normatīvo aktu, nepieņēma to saistošo noteikumu formā,

neizsludināja noteiktajā kārtībā un nesaskaņoja ar pārraugošo

ministriju, tomēr faktiski domes izdotais nolikums bija vērsts

uz ārēju tiesisko attiecību noregulēšanu. Domes nolikums

regulēja balsošanas jautājumu, balsošanā piedalīties tiesīgo

personu loku, noteica balsotāju tiesības, balsotāju reģistrāciju,

balsošanas kārtību, biļetenu aizpildīšanas kārtību, tiesības

balsot savā atrašanās vietā, rīcību ar aizpildītajām zīmēm.

Nolikums regulēja iedzīvotāju tiesības un pienākumus balsošanā.

Sabiedrībā attiecīgā balsošana tika organizēta nevis kā iekšēja

domes darbinieku viedokļu aptauja vai iekšējās darbības

organizatorisks jautājums, bet kā pašvaldības noteikta visu tās

iedzīvotāju balsošana par vienu konkrētu jautājumu.

Arī likuma "Par pašvaldībām" 24. panta otrās daļas

11. punkts norāda uz to, ka publiskās apspriešanas kārtība vispār

noteicama pašvaldības nolikumā, kas izdodams kā saistošie

noteikumi ārēja normatīvā akta formā.