1. pants

Nepiekrītu Satversmes tiesas pieejai izdalīt

noteiktus aizliegumus kā absolūtus. Tā kā par šo jautājumu jau

esmu izteicies (sk. atsevišķās domas lietās

Nr. 2017-17-01, Nr. 2020-29-01 un

Nr. 2020-50-01), katrā šādā lietā nav nepieciešamības

atkārtot tos pašus argumentus. Manuprāt, Satversmes tiesa veic

pārspīlētu likumdošanas procesuālo kontroli, ietiecoties Saeimas

iekšējās procesuālās darbības autonomijā un pārkāpjot savas

kompetences robežas.

Vērtējot tiesību normas atbilstību samērīguma principam,

Satversmes tiesai bija jāpārbauda, vai tajā noteiktais aizliegums

ir samērīgs, t.i., vai šādam aizliegumam ir leģitīms mērķis un

vai tas ir piemērots, nepieciešams un samērīgs līdzeklis šā mērķa

sasniegšanai.