2. pants

Satversmes tiesa nosprieda atzīt apstrīdēto normu

par neatbilstošu un spēkā neesošu, "ciktāl tā nosaka

absolūtu aizliegumu". Līdzīgi tiesa ir darījusi arī citās

t.s. "absolūtā aizlieguma" lietās, sākot ar lietu

Nr. 2017-07-01. Tādējādi, tiesas ieskatā, apstrīdētā norma,

kas paredz vienīgi aizliegumu, kādā noteiktā daļā tomēr saglabā

savu juridisko spēku un tiesisko seku iedarbību. Taču jājautā,

kāda apstrīdētās normas vai normas tiesisko seku daļa paliek

spēkā esoša?

Apstrīdētās normas tiesiskās sekas ir tādas, ka attiecīgās

personas "nevar būt par aizbildņiem". Šīs tiesisko seku

pazīmes ir kumulatīvas un imperatīvi saistītas ar normas tiesiskā

sastāva pazīmēm. Tās nav nošķiramas. Atzīstot normas tiesisko

seku pazīmi "nevar būt" par spēkā neesošu, apstrīdētā

norma nesaglabā citas tiesisko seku pazīmes, kas raksturotu

normas tiesiskās sekas vai to iedarbību. Tādēļ tiesai bija

jāatzīst apstrīdētā norma par neatbilstošu un spēkā neesošu

pilnībā, nevis kādā "absolūtā aizlieguma" daļā. Tas

radītu lielāku skaidrību par to, vai un kādā daļā apstrīdētā

norma paliek spēkā.

Tiesnesis J. Neimanis

Rīgā 2021. gada 22. novembrī