2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Satversmes tiesa nosprieda atzīt apstrīdēto normu
par neatbilstošu un spēkā neesošu, "ciktāl tā nosaka
absolūtu aizliegumu". Līdzīgi tiesa ir darījusi arī citās
t.s. "absolūtā aizlieguma" lietās, sākot ar lietu
Nr. 2017-07-01. Tādējādi, tiesas ieskatā, apstrīdētā norma,
kas paredz vienīgi aizliegumu, kādā noteiktā daļā tomēr saglabā
savu juridisko spēku un tiesisko seku iedarbību. Taču jājautā,
kāda apstrīdētās normas vai normas tiesisko seku daļa paliek
spēkā esoša?
Apstrīdētās normas tiesiskās sekas ir tādas, ka attiecīgās
personas "nevar būt par aizbildņiem". Šīs tiesisko seku
pazīmes ir kumulatīvas un imperatīvi saistītas ar normas tiesiskā
sastāva pazīmēm. Tās nav nošķiramas. Atzīstot normas tiesisko
seku pazīmi "nevar būt" par spēkā neesošu, apstrīdētā
norma nesaglabā citas tiesisko seku pazīmes, kas raksturotu
normas tiesiskās sekas vai to iedarbību. Tādēļ tiesai bija
jāatzīst apstrīdētā norma par neatbilstošu un spēkā neesošu
pilnībā, nevis kādā "absolūtā aizlieguma" daļā. Tas
radītu lielāku skaidrību par to, vai un kādā daļā apstrīdētā
norma paliek spēkā.
Tiesnesis J. Neimanis
Rīgā 2021. gada 22. novembrī