Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2022-28-03 "Par Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 244. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumu iesniedza divas Latvijā reģistrētas

juridiskas personas - SIA "Proud City Enterprises

Latvia" un SIA "European Fur Elite Latvia", kuras

konstitucionālajā sūdzībā norādīja sekojošus faktus. Abas

sabiedrības ietilpst vienā uzņēmumu grupā. Abām sabiedrībām

Latvijā ir reģistrētas dzīvnieku novietnes, kurās turētas ūdeles.

Tās iepriekš uzņēmumu grupas ietvaros ievedušas ūdeles no

Dānijas. Ārkārtas situācijas laikā abas Pieteikuma iesniedzējas

esot pārcēlušas savu darbību uz Lietuvu. Tur uzņēmumu grupā

ietilpstošā Lietuvas sabiedrība esot izaudzējusi 52 000 ūdeļu,

kuras domāts eksportēt uz Latviju. 2020. gada decembrī SIA

"European Fur Elite Latvia" esot iegādājusies

šos ūdeļu

vaislas dzīvniekus Lietuvā, domājusi, ka aizliegumu atcelšot,

tomēr tas neesot noticis un dzīvnieki turēti nomātās fermās

Lietuvā. Ūdeļu ievešana atkārtoti plānota 2021. gada jūnijā. No

2020. gada novembra Pieteikuma iesniedzēju darbība Latvijā

faktiski apturēta, jo pārcelta uz Lietuvu (nodoti darbinieki).

Šāda darbība radot Pieteikuma iesniedzējām papildu izdevumus,

tāpat arī apgrūtināta ūdeļu audzēšana, jo vaislas dzīvniekus

nevarot iegādāties Latvijā vajadzīgajā apjomā un vispār

konkurenti Latvijā noteikšot nepamatoti augstas cenas.

Šie fakti tikai daļēji atspoguļoti sprieduma konstatējošā

daļā. Tāpat tie attiecas uz laiku līdz 2021. gada 11. oktobrim,

bet, kā jau uzsvēru iepriekš, laikā no 2021. gada 11. oktobra

līdz 23. decembrim ūdeles varēja ievest Latvijā, ja tika ievēroti

vairāki nosacījumi.

Pieteikuma iesniedzējas nebija norādījušas nevienu faktu par

to, ka laikā pēc 2021. gada 23. decembra tām būtu bijis izšķiroši

ievest Latvijā ūdeles audzēšanai un nav pamatojušas to, kāpēc

laikaposmā, kad tas bija atļauts, tās neieveda vaislas dzīvniekus

un mazuļus Latvijā, lai turpinātu savu komercdarbību. Tā vietā

bija vispārīgi apsvērumi par to, ka vaislas dzīvniekus Latvijā

nevarot iegādāties vajadzīgajā apjomā un ka konkurenti Latvijā

noteikšot nepamatoti augstas cenas; rezultātā Pieteikuma

iesniedzējas bankrotēšot.

Es uzskatu, ka šāds faktu izklāsts ir nepietiekošs, lai

pamatotu pamattiesību aizskārumu.