6. pants

Satversmes tiesas 2. kolēģijas 2022. gada 7. jūlija

lēmumā par lietas ierosināšanu pēc Pieteikuma iesniedzēju

konstitucionālās sūdzības konstatēts, ka "Pieteikuma

iesniedzējas ir komercsabiedrības, kuru komercdarbības veids ir

ūdeļu ievešana un audzēšana, ūdeļu kažokādu ieguve, apstrāde un

eksportēšana. Pieteikuma iesniedzējas norāda, ka ūdeles vienmēr

ir tikušas iepirktas citās Eiropas Savienības valstīs un no tām

ievestas Latvijā, kur notiekot to audzēšana kažokādu iegūšanai.

Ņemot vērā apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu ievest Latvijas

teritorijā ūdeles, Pieteikuma iesniedzējas esot apturējušas savu

saimniecisko darbību Latvijā. Tādējādi esot aizskartas Pieteikuma

iesniedzējām Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības turpināt

uzsākto komercdarbību."

Sprieduma 12. punktā tiesa secināja, ka apstrīdētā norma

Pieteikuma iesniedzējām ierobežoja Satversmes 105. panta pirmajos

trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu. Lai nonāktu pie

šāda secinājuma tiesa visupirms atzina, ka personas ekonomiskās

intereses, kas ir saistītas ar konkrēta veida komercdarbību, kuru

persona līdz šim veikusi, ir uzskatāmas par tiesību uz īpašumu

objektu un ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā. Tālāk tiesa

konstatēja, ka Pieteikuma iesniedzējas līdz apstrīdētās normas

spēkā stāšanās brīdim vaislas ūdeles un ūdeļu mazuļus audzēšanai

iepirkušas un ievedušas Latvijā no ārvalstīm un ka ūdeļu ievešana

ietilpst Pieteikuma iesniedzēju komercdarbībā, kuru tās līdz

apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim veikušas. Tiesa

secināja, ka tādējādi Pieteikuma iesniedzēju ekonomiskās

intereses, kas saistītas ar noteikta veida komercdarbību - ūdeļu

ievešanu no ārvalstīm -, ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.

Visbeidzot tiesa atzina, ka apstrīdētā norma esot samazinājusi

Pieteikuma iesniedzēju iespējas iegūt atbilstoša daudzuma un

kvalitātes dzīvniekus savas komercdarbības nodrošināšanai un

tādējādi esot ietiekusies Pieteikuma iesniedzēju tiesībās veikt

noteikta veida komercdarbību.

No iepriekš minētā izriet, ka, pēc Satversmes tiesas ieskata,

personas ekonomiskās intereses, kas ir saistītas ar konkrēta

veida komercdarbību, kuru persona līdz šim veikusi, ir

"īpašums" Satversmes 105. panta izpratnē. Ja tiesību

norma šādas personas intereses ierobežo, tad tiek ierobežotas

personas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību. Šādā

situācijā esot konstatējams Satversmes 105. panta pirmajos trijos

teikumos ietverto tiesību uz īpašumu ierobežojums.