7. pants

Šajā lietā izteiktās atziņas vispārīgi atbilst

Satversmes tiesas praksē nostiprinātajām atziņām.

Lietā Nr. 2009-100-03 Satversmes tiesa atzinusi, ka ar

"tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska

rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu

sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, tajā skaitā

tiesības (uz licences pamata) veikt komercdarbību.1

Savukārt, piemēram, lietā Nr. 2013-21-03 Satversmes tiesa

atzinusi, ka personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar

komercdarbības veikšanu, ietilpst Satversmes 105. panta pirmā

teikuma tvērumā, un iejaukšanās komercdarbības veikšanā ir

uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu.2

Lietā Nr. 2020-33-01 tika apstrīdēta Augstskolu likuma normu,

kas paredzēja aizliegumu īstenot studiju programmas svešvalodās,

atbilstība Satversmes 1. un 105. pantam. Satversmes tiesa

visupirms atzina, ka tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst personas

tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata, bet valsts

iejaukšanās komercdarbības veikšanā ierobežo tiesības uz

īpašumu.3 Turklāt, konkretizējot Satversmē ietverto

pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Eiropas Savienības (turpmāk -

ES) tiesību akti. Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi

aptver ikviena tiesības izmantot savu īpašumu, tostarp

nodarbojoties ar komercdarbību. Tādējādi no saistībām, ko Latvija

uzņēmusies līdz ar dalību ES, izriet, ka Satversmes 105. pantā

ietvertās tiesības ir konkretizējamas kopsakarā ar Eiropas

Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk - Harta) 16. pantā

ietverto darījumdarbības brīvību un Līguma par Eiropas Savienības

darbību (turpmāk - LESD) 49. pantā ietverto uzņēmējdarbības

brīvību. Hartas 16. pantā ietvertā darījumdarbības brīvība un

LESD 49. pantā ietvertā uzņēmējdarbības brīvība var pārklāties ar

Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertajām

tiesībām uz īpašumu, bet tas nenozīmē, ka sakristu šo normu

saturs.

Šajā lietā Satversmes tiesa citstarp atsaucās uz Saeimas

pārstāvja tiesas sēdē norādīto, ka LESD 49. panta un Satversmes

105. panta saturs var daļēji sakrist, tomēr tas ir atšķirīgs -

arī Satversmes 106. pants ietver darījumdarbības brīvību un

tieslietu ministrijas pārstāves norādīto, ka uzņēmējdarbības

brīvība var būt ietverta vairākās Satversmes normās4

Visbeidzot, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas

ierobežoja to privāto augstskolu, kuras jau sniedza augstākās

izglītības pakalpojumus, tiesības veikt uzsākto komercdarbību uz

licences pamata, tādējādi ierobežojot Satversmes 105. panta

pirmajos trijos teikumos ietvertās privāto augstskolu tiesības uz

īpašumu kopsakarā ar Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās

paļāvības aizsardzības principu.5

Lai arī izskatāmajā lietā tiesa nepievērsās Satversmes 105.

panta satura analīzei un nekonkretizēja tajā ietvertās tiesības

kopsakarā ar LESD un Hartas normām, tā tomēr pieturējās pie ļoti

plaša šajā pantā ietverto tiesību tvēruma, īpašuma jēdzienam

faktiski aptverot jebkādas personas ekonomiskās intereses, kas

saistītas ar konkrēta veida komercdarbību. Līdz ar to arī

izskatāmajā lietā ir pamats pievērsties komercdarbības brīvības

analīzei un noskaidrot tās vietu Satversmē.