2. pants

Par likumdevēja pilnvarojumu

Tiesa secināja, ka pašvaldība pieņēmusi apstrīdēto normu,

pārkāpjot likumdevēja pilnvarojumu, jo Azartspēļu un izložu

likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa

ietverot teritoriju izvērtēšanas principu, kas prasot vērtēt

teritorijas plānojumā paredzētos funkcionālos zonējumus;

pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā esot jāizvērtē,

piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu

izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu

intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu

azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai (sk.

sprieduma 14.2. punktu, 14.4. punkta gala secinājumu).

Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts

noteic, ka attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras

noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos. 42. panta desmitā

daļa noteic, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos

noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās

azartspēles nav atļauts organizēt.

Tātad Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitā daļa

pilnvaro pašvaldību izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek

noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts

organizēt. Satversmes tiesa iepriekš atzinusi, ka pašvaldībai,

noteicot vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts

organizēt, jāizdara šādu vietu un teritoriju izvērtējums (sk.

Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2022-13-05 21. punktu). Citiem vārdiem sakot, šāds lēmums

nedrīkst būt patvaļīgs. Vienlaikus 2024. gada 4. aprīļa spriedumā

tiesa atzīst, ka pašvaldības pilnvarojums noteikt šādu aizliegumu

teritorijas apjoma ziņā ir neierobežots (sk. sprieduma 13.3.

punktu).

Tomēr ir jānošķir divas situācijas, kurās likumdevēja dotais

pilnvarojums tiek izmantots: proti, vai pašvaldība pieņem

ierobežojumu teritoriālā plānojuma ietvaros, vai atsevišķos - no

tiem neatkarīgos noteikumos.

Būtiski, ka pašvaldības tiesības noteikt azartspēļu

ierobežojumus teritoriālajā plānojumā pastāvēja jau iepriekš. Ar

2021. gada 15. oktobra grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā

pašvaldību tiesības tika vēl vairāk paplašinātas, piešķirot tām

vēl arī trešo instrumentu azartspēļu ierobežošanai (sal. sk.

Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2022-13-05 20. punktu un 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr.

2018-17-03 18.5. punktu). Šobrīd pašvaldībām ir pieejami trīs

juridiskie instrumenti azartspēļu organizēšanas regulēšanai un

pārvaldīšanai savā teritorijā. Proti, kā norādījusi Satversmes

tiesa 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20.

punktā, pašvaldība var:

1) noteikt attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus

teritorijas plānojumā;

2) pieņemt individuālu lēmumu par atļauju organizēt

azartspēles, katrā konkrētajā gadījumā izvērtējot to, vai

azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un

attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu

aizskārumu;

3) pieņemt saistošos noteikumus, kuros tā papildus jau

likumdevēja noteiktajām vietām un teritorijām, kurās azartspēles

nav atļauts organizēt, nosaka vēl citas šāda veida vietas un

teritorijas.

Saprotams, ka šāds tiesību paplašinājums ir bijis nepieciešams

teritorijas plānojuma lēnā un ilgtermiņa pilsētas attīstības

vīzijā balstītā pieņemšanas procesa dēļ, kas kopsakarā ar

individuālajiem administratīvajiem aktiem kā otro lokālo

azartspēļu ierobežošanas instrumentu nesniedza pašvaldībām

efektīvas tiesības īstenot vietēju pašpārvaldi savā teritorijā.

Līdz ar to nevaru piekrist, ka arī teritorijas plānošanas procesā

pašvaldībai attiecībā uz teritorijām, kur komercdarbība ir

noteikta kā konkrētās teritorijas atļautās izmantošanas veids,

vēl atsevišķi ir jāpamato paredzētie azartspēļu organizēšanas

ierobežojumi, veicot papildu attiecīgo funkcionālo zonējumu

izvērtējumu, t.i., papildus teritorijas plānojuma procesam.

Kādēļ būtu jāveic papildu vērtējošas darbības tam, kas jau

tiek izvērtēts? Kura tiesību norma prasītu veikt dubultu darbu?

Likumdevējs neizdod tiesību normas pašmērķīgi; tiesību normu

satura un, jo īpaši, mērķa noskaidrošanā jāievēro efektivitātes

apsvērumi.

Tādējādi secinu, ka Satversmes tiesas pieprasītais izvērtējums

būtu vajadzīgs vien tad, ja pašvaldība ierobežotu azartspēļu

organizēšanu savā teritorijā ar atsevišķiem no teritorijas

plānojuma izdotiem saistošajiem noteikumiem.

Uzskatu, ka arī pēc būtības Rīgas apkaimju izvērtējums

azartspēļu vietu noteikšanas kontekstā bija veikts pienācīgi

(sk. šeit iepriekš norādītos apsvērumus par lietas

faktiskajiem apstākļiem).

Apstrīdētā norma bija ietverta ar teritorijas plānojumu

saistītajos pašvaldības saistošajos noteikumos. Norma bija

pieņemta ilgtermiņa teritorijas plānošanas procesa rezultātā. Tā

vispārīgi un abstrakti noteica pieļaujamās vietas Rīgā, kur

azartspēles organizēt atļauts, bet pārējā daļā - to noliedza.

Manuprāt, teritorijas plānojumā regulējot vietas, kur Rīgā

azartspēles organizēt atļauts, pašvaldība vadījusies pēc

saprātīga un racionāla kritērija - īpaši augsta komforta un

kvalitātes prasībām atbilstošas viesnīcas. Arī ar Ministru

kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 apstiprinātajās

Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam

norādīts, ka vēsturiski kazino Eiropas Savienības valstīs un

Amerikas Savienotajās Valstīs bija izvietotas ārpus blīvi

apdzīvotām vietām un koncentrētas tūristu iecienītajās

teritorijās, orientējot azartspēles kā eksporta preci (angļu val.

"gambling goes home with the tourist") šādu

apsvērumu dēļ:

1) ekonomiskais labums no spēļu zālēm ir vērtīgāks, ja šis

bizness piesaista jaunus līdzekļus sabiedrībai, nevis akumulē

vietējo iedzīvotāju resursu;

2) spēļu zāles ir īpaši kaitīgas finansiāli zemāk nodrošinātai

iedzīvotāju grupai;

3) sociālās problēmas, ko veido spēļu zāles, "iet prom ar

tūristu", mazāk ietekmējot valsts sociālos dienestus un

veselības aprūpes sistēmu.

Turklāt šādās viesnīcās azartspēļu zāļu - kazino - atvēršanai

jau atbilstoši Azartspēļu un izložu likumam nav nepieciešama vēl

atsevišķa pašvaldības atļauja (sk. Azartspēļu un izložu likuma

26. panta otrās daļas 4. punktu un 42. panta trešās daļas otro

teikumu).

Noteicot vietas, kurās azartspēļu organizēšana pieļaujama,

pašvaldībai nebija vēl papildus jāpamato tas, kāpēc vispārīgi

kādās atsevišķās Rīgas apkaimēs ārpus četru un piecu zvaigžņu

viesnīcām azartspēļu organizēšana nav pieļaujama. Tā būtu

pašmērķīga un ārkārtīgi formāla prasība. Šāds pamatojums jau

izriet no tā, kādēļ pašvaldība pieļauj azartspēļu organizēšanu

tieši atļautajās vietās.

Satversmes tiesas noteiktās prasības pašvaldībai teritorijas

plānošanas procesā vērtēt vēl arī citus aspektus aspektus,

piemēram, konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu

izvietojumu, apdzīvotības blīvumu, iedzīvotāju un komersantu

intereses, ir pašmērķīgas. Tās pārklājas ar citu pašvaldībai

pieejamo instrumentu - individuālo administratīvo aktu par

atļaujas konkrētajā vietā organizēt azartspēles neizsniegšanu.

Tāpat šāda izvērtējuma nepieciešamība pašsaprotami būtu

nepieciešama citu, ar teritorijas plānojumu nesaistītu saistošo

noteikumu pieņemšanas ietvaros, lai nodrošinātu, ka tie ir

pieņemti vispārēji pienācīgā kārtībā, proti, vērtējot

ierobežojuma samērīgumu un nodrošinot pušu iesaisti. Tomēr, ņemot

vērā teritorijas plānojuma specifisko saikni ar galvaspilsētas

nākotni, ilgo izstrādes procesu, teritorijas attīstības plānojuma

ciešo saikni ar iedzīvotāju interesēm, kā arī detalizācijas

pakāpi, apstrīdētās normas ietekmes papildu izvērtēšana attiecībā

uz katru no 58 Rīgas apkaimēm būtu pat pašvaldības iedzīvotāju

interesēm pretēja, jo būtu finansiālu resursu patēriņu pieprasoša

formalitāte. Ja teritorijas plānojums ir izstrādāts, ievērojot

noteikto procedūru, nav pamata tā tiesiskumam noteikt vēl papildu

prasības, kas turklāt atkārto pamata procedūrā veikto. Tāpat

jānorāda, ka Satversmes tiesas norādītie kritēriji jebkurā

gadījumā nevarētu atteikties uz katru no apkaimēm vienādā veidā,

jo apkaimes ir ārkārtīgi viena no otras atšķirīgas.

Kā jau minēts iepriekš, azartspēļu organizēšanas ierobežošana

Rīgas apdzīvotajās teritorijās tika izsmeļoši apspriesta

sabiedriskajā apspriešanā, atbalstot apstrīdētās normas paredzēto

regulēšanas modeli. Tāpat tika uzklausīti skartie komersanti. Ar

apstrīdēto normu Rīgas dome nebija rīkojusies kā Ķekavas novada

dome, kura ar 2021. gada 8. septembra saistošajiem noteikumiem

Nr. 22/2021 "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas

novadā" tikai formāli izvērtēja azartspēļu zāļu darbības

iespējas savā teritorijā, jo bija garantējusi labvēlību

konkrētam, iepriekš skaidri zināmam vienam komersantam, kura

azartspēļu zāle bija jau atvērta (sk. šīs situācijas

iztirzājumu Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa spriedumā

lietā Nr. 2022-13-05). Balstoties pamatotos un saprātīgos

apsvērumos, Rīgas dome ir pildījusi tai iedzīvotāju uzticēto

mandātu ierobežot azartspēļu publisko pieejamību, tās pilnībā

neaizliedzot, bet gan novirzot uz Saeimas jau iepriekš noteikto

ēku loku - četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.

Ievērojot iepriekšminēto, uzskatu, ka apstrīdētā norma tika

izdota korektā un tiesiskā procedūrā, izdarot gan politiskus

apsvērumus, gan veicot sabiedrības viedokļa noskaidrošanu un

savstarpēji pretēju interešu līdzsvarošanu, pastāvot saprātīgam

un racionālam priekšstatam par piespējami samērīgāku šo interešu

līdzsvarošanas veidu.

Tiesnesis J. Neimanis

Rīgā 2024. gada 18. aprīlī