1. pants

Satversmes tiesa

secināja, ka ienākuma nodokļa no loterijās, izlozēs vai

azartspēlēs gūtā laimesta samaksas pienākumam esot mērķis

aizsargāt personu un viņa ģimeni no azartspēļu spēlēšanas un

atkarības, tādējādi šā pienākuma radītā īpašuma tiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku tiesību

aizsardzība.

Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa

mērķi ir:

1) nodrošināt valstij

nepieciešamos ieņēmumus (fiskālais mērķis);

2) nodrošināt ienākumu taisnīgu

sadali un sociālu līdzsvaru, novērst ienākumu nevienlīdzību,

ņemot vērā nodokļu maksātāja personiskos apstākļus (ienākumu

pārdalīšanas mērķis).

Ienākuma nodoklis ir vērsts uz

taisnīguma sasniegšanu, jo tā pamatmērķis ir aplikt ar nodokli

universāli visus tos, kuru rīcībā ir ienākumi. Ienākuma nodoklis

ekonomiskā izpratnē ir neitrāls pret ienākuma avotu un veidu, kā

ienākums tiek gūts. Citiem vārdiem sakot, ja ienākums ir gūts,

nav svarīgi, vai ienākuma avots ir morāli labs, bet vai tas

ekonomiskā izpratnē ir ienākums.

Kopumā ienākuma nodoklis nav

vērsts uz sociāli nevēlama patēriņa ierobežošanu, kā, piemēram,

akcīzes nodoklis. Ienākuma nodoklis nekādi neietekmē individuālo

patēriņu. Pat ienākuma nodokļa progresivitātes sistēma tieši

neietekmē nodokļa maksātāja individuālo patēriņu. Ar sociālu

mērķi apveltītas tiesību normas, protams, ir atrodamas ienākuma

nodokļa sistēmā, bet tās ir saistītas ar ienākuma nodokļa

maksātāja tiesībām samazināt apliekamo ienākumu, tiesībām saņemt

dažādus ienākuma nodokļa atvieglojumus utt.

Noteicot ar ienākuma nodokli

neapliekamu daļu no ienākuma, valsts noteiktu mērķu dēļ ir gatava

atteikties no lielākiem nodokļu ieņēmumiem:

1) fiskālu mērķu dēļ;

2) procesuālās efektivitātes

(aprēķinu vienkāršošanas) dēļ;

3) sociālo mērķu dēļ.

Neapliekama ienākuma daļas no

laimesta loterijās un azartspēlēs noteikšana drīzāk saistāma gan

ar procesuālu efektivitātes mērķi, gan ar fiskālu mērķi neaplikt

ienākumu no izklaides hobija, kurā gūtais ienākums būtiski

neietekmē sabiedrības vienlīdzību. Tāpat arī neapliekama ienākuma

daļa nereti tiek noteikta, lai panāktu atbalstu sabiedrībā tam,

ka vispār ir tāds nodokļa avots, vai arī ievērotu kādas

sabiedrības grupas lobētās intereses. Lai vai kā, pārējās, ar

nodokli apliekamās ienākuma daļas pastāvēšana nenozīmē, ka valsts

vēlas samazināt šāda ienākuma avota veidošanos. Kā jau norādīts

iepriekš, ar ienākuma nodokli valsts mērķēti gūst sabiedrības

organizēšanai vajadzīgos līdzekļus un cenšas novērst uz

ienākumiem balstītas sociālas nevienlīdzības veidošanos

sabiedrībā.

Visbeidzot, neapšaubot azartspēļu

saikni ar cilvēka atkarību veicināšanu, tomēr nedomāju, ka

laimesta ieguvēja ģimene, paliekot ar mazāku neto ienākumu apmēru

no laimesta, kļūtu ar to aizsargātāka. Tāpat arī laimesta

aplikšana ar ienākuma nodokli nenovērš atkarību.

Tādējādi es secinu, ka

apstrīdētajām normām ir vien fiskāls mērķis un ienākumu pārdales

mērķis, tādējādi veicinot kopējo sabiedrības labklājību.

Apstrīdētās normas ir piemērotas šā mērķa sasniegšanai, jo

ienākuma nodokļa piemērošanas ceļā gūtie līdzekļi nonāk kopējo

sabiedrības vajadzību finansēšanai, kā arī ir vērstas uz

izlīdzinoša taisnīguma sasniegšanu nodokļa maksātāja neto

ienākumu.