2. pants

Lietas būtība gan nebija

par to, vai vispār laimestu kā personas ienākumu būtu taisnīgi

aplikt ar nodokli. Lietas pamatproblēma bija tajā, ka persona

nevar atskaitīt no gūtā ienākuma izdevumus, kas izdarīti ienākuma

gūšanai. Tā samilzt jo īpaši tajā brīdī, kad personas nodarbei ar

azartspēļu spēlēšanu būtu sistemātisks raksturs un faktiski tā

būtu uzskatāma jau par personas saimniecisko darbību, piemēram,

nodarbojoties profesionālā līmenī ar pokera spēli. Satversmes

tiesas atbilde ir vienkāršota - valstij ir rīcības brīvība

neatzīt izdevumus, tos ir grūti/dārgi aprēķināt, turklāt šādu

izdevumu atzīšana kaitē azartspēļu atkarības mazināšanai.

Es pieturētos pie citādas šī

jautājuma risinājuma argumentācijas, kuru īsumā norādu tālāk.

Neto princips ir ienākuma nodokļa

neatņemams identitātes elements. No vienlīdzības principa

izrietošā prasība pēc taisnīguma liek uzlūkot objektīvu spēju

maksāt ienākuma nodokli nevis tikai no gūtā ienākuma, bet ievērot

arī ienākuma gūšanai izdarītos izdevumus.

Tomēr objektīvā neto principa

ierobežošana ir pakļauta samērīguma prasībām. Šā principa

ierobežošana vai neierobežošana nav viena no ienākuma nodokļa

piemērošanas alternatīvām.

Likumdevējam nav neierobežotas

rīcības brīvības, bet gan pienākums ievērot konsekvenci, noteicot

tiesiskās sekas vienādi uz salīdzināmiem gadījumiem. Gūts

laimests loterijā vai azartspēlēs ir personas ienākums, tādēļ ir

acīmredzami taisnīgi to aplikt ar ienākuma nodokli. Taču laimesta

gūšana izklaides hobija veidā organizētā dalībā loterijā vai

azartspēlēs atšķiras no personas ienākumu gūšanas no darba vai

kapitāla. Tātad šos gadījumus objektīvā neto principa piemērošanā

nevar salīdzināt.

Attiecībā uz laimestiem kā

ienākumu gūšanu objektīvā neto principa izņēmums ir attaisnots ar

procesuālās efektivitātes apsvērumiem (tos šajā lietā papildinoši

apstiprina ar ienākuma nodokli neapliekamās daļas noteikšanas

argumenti), un sociālās politikas apsvērumiem par izložu un

azartspēļu ietekmi sabiedrībā, padarot šo ienākumu veidu no

veiksmes par mazāk pievilcīgu iepretim ienākumam no darba vai

kapitāla.

Tiesnesis J. Neimanis

Rīgā 2024. gada 27. jūnijā